Fromane: Nodokļu māja un budžeta ugunsgrēks

Kad budžeta likums sāk degt, proti, politiÄ·i netiek galā ar neskaitāmiem papildus finansÄ"jumu pieprasÄ«jumiem, valdÄ«ba sāk lÅ«koties nodokļu maksātāju virzienā. Tā arÄ« Å¡obrÄ«d - tuvojoties budžeta likuma pieņemÅ¡anai Saeimā 6. novembrÄ« - sabiedrÄ«ba pamazām uzzina par vairākām novitātÄ"m nodokļu jomā. ValdÄ«ba iecerÄ"jusi aplikt ar nodokli neatalgotus valdes locekļus, celt akcÄ«zes nodokli autogāzei, jau laikus paredzÄ"t mikrouzņÄ"mumu nodokļa palielinājumu no 2015. gada. SolÄ«jums bÅ«tiski samazināt darbaspÄ"ka nodokli, ko savulaik politiÄ·i cieÅ¡i saistÄ«ja ar Latvijas konkurÄ"tspÄ"jas celÅ¡anu, nu palicis Å¡Ä·ietama sociālā taisnÄ«guma Ä"nā, ko pÄ"dÄ"jā laikā bieži piesauc kā pamatojumu dažādām nodokļu paaugstināšanas idejām.

Daudzās vajadzÄ«bas kā parasti ir “sagājuÅ¡as ragos” ar krietni Å¡aurākām iespÄ"jām un politikas veidotāji rauga no Å¡Ä« strupceļa izsprukt pa Å¡Ä·ietami taisnāko un vieglāko ceļu - izdomājot jaunus risinājumus nodokļu iekasÄ"Å¡anai. Tas spilgti parāda gan mÄ"rÄ·tiecÄ«gas un visaptveroÅ¡as attÄ«stÄ«bas vÄ«zijas trÅ«kumu, gan arÄ« to, cik nepareizi ir vienā katlā samest aktuālās budžeta lietas un nodokļu likumu grozÄ«Å¡anu. Jo tieÅ¡i nodokļu vide ir valsts konkurÄ"tspÄ"ju veicināšanas viens no bÅ«tiskākajiem instrumentiem, kas vienlaikus var kļūt arÄ« par bremzÄ"joÅ¡u faktoru, ja tiek pielietots bez pienācÄ«ga izvÄ"rtÄ"juma un ekonomiskā pamatojuma. Ir grÅ«ti noticÄ"t stāstam par Latvijas konkurÄ"tspÄ"jas pieaugumu, ja Nodokļu un nodevu likums tiek mainÄ«ts vidÄ"ji seÅ¡as reizes gadā.

2014. gada budžeta likumu Å¡ogad pavada 14 dažādas izmaiņas nodokļu likumos. To vidÅ«, grozÄ«jumi likumā “Par iedzÄ«votāju ienākuma nodokli”, “MikrouzņÄ"mumu nodokļa likumā”, likumos "Par valsts sociālo apdroÅ¡ināšanu", "Par uzņÄ"mumu ienākuma nodokli", "Par akcÄ«zes nodokli", "Par nodokļiem un nodevām" un citos. Ir skaidrs, ka budžeta pieņemÅ¡anas saspringtajā grafikā nav iespÄ"jams kvalitatÄ«vi diskutÄ"t par visu Å¡o izmaiņu devumu/ ietekmi uz ekonomikas un valsts attÄ«stÄ«bu, kas rada bažas par potenciāliem brāķiem likumos, neprognozÄ"jamÄ«bu un uzņÄ"mÄ"ju skepsi pret Latviju.

Valsts budžeta likuma pieņemÅ¡anai ir jānotiek Å¡Ä·irti no diskusijas par izmaiņām nodokļu likumos, lai nebÅ«tu tā, ka ierÄ"dņu un politiÄ·u domāšana strādā tikai vienā - jaunu izdevumu “nosegÅ¡anas” virzienā. TÄ"riņu pieauguma, nevis mazināšanas virzienā. Pārdales, nevis jaunu vÄ"rtÄ«bu radÄ«Å¡anas virzienā. Šāda pieeja ved strupceļā, jo konkurences apstākļos mÄ"s nevaram cerÄ"t uz “gan jau kaut kā” politiku, uz pseido “stabilitāti”, kas biznesā nereti nozÄ«mÄ" nākotnÄ" ieprogrammÄ"tu zaudÄ"jumu. Jo izpaliek aktÄ«va attÄ«stÄ«ba, aktÄ«vs atbalsts ekonomikas un valsts balstam - uzņÄ"mÄ"jiem. Jauns vai lielāks nodoklis reizÄ"m izriet no politiÄ·a “izdzÄ«voÅ¡anas instinkta”, taču tas kaitÄ" valsts izdzÄ«voÅ¡anai, Latvijas veiktspÄ"jai. TāpÄ"c ministrijas nedrÄ«kst prātot par to, ar kādiem nodokļiem bÅ«tu pamatojami jauni tÄ"riņi, bet tām bÅ«tu jādomā, kā veicināma attÄ«stÄ«ba. PiemÄ"ram, par NAP virsmÄ"rÄ·a - ekonomiskā izrāviena sasniegÅ¡anu (Å¡ajā rakstā neapskatÄ«Å¡u budžeta lomu ekonomikas attÄ«stÄ«bas kontekstā, par to, lÅ«dzu, lasiet mana kolÄ"Ä£a, ekonomista Ulda OÅ¡a rakstā “Valsts budžets - cipari vai politika?” http://www.latvijasattistibai.lv/visi-raksti/pardomas-par-attistibu/item/186-valsts-budzets-cipari-vai-politika).

Papildus tam, - nodokļu paaugstināšanas greiza sasaiste ar budžeta vajadzÄ«bām automātiski pretnostata dažādas sabiedrÄ«bas grupas, jo katrai no tām ir sava taisnÄ«ba, tā parasti ir objektÄ«va un pierādāma, taču nav “pierādāma” atrauti no valsts attÄ«stÄ«bas un prioritāšu kopainas. PretÄ"ji tam, - bÅ«tu jāpanāk, ka politika kļūst tālredzÄ«gāka par viena gada izdevumu/ieņÄ"mumu stiÄ·Ä"Å¡anu, ka tā tiek pakļauta attÄ«stÄ«bas mÄ"rÄ·im, kam seko attiecÄ«ga nodokļu politika un loÄ£iskas prioritātes valsts budžeta likumā.

Manuprāt, valdÄ«bai un politiÄ·iem ir pamatÄ«gi jāmaina attieksme pret valsts ekonomiskās politikas veidoÅ¡anu, strikti nodalot diskusiju par valsts budžetu no diskusijas par nodokļu politiku, kam ir ne tikai pārdales, bet arÄ« valsts attÄ«stÄ«bas funkcija. Par šādu principu jāvienojas kā obligāti ievÄ"rojamu, nepārkāpjamu, jo visu gadu pÄ"c budžeta pieņemÅ¡anas ir gana daudz laika diskusijai par nodokļu jautājumiem, to ietekmi uz ekonomiku, iedzÄ«votājiem un valsts konkurÄ"tspÄ"ju.