Reizniece-Ozola: Liels vezums sabrauc mazu cinīti jeb valdes locekļu nodokļa smagums

TautsaimniecÄ«bas izaugsmes pamats, konkurÄ"tspÄ"jas, inovācijas un nodarbinātÄ«bas virzÄ«tājspÄ"ks - tā politiÄ·i lepni sauc mazos uzņÄ"mÄ"jus, aicinot iedzÄ«votājus uzdroÅ¡ināties radÄ«t jaunas idejas un uzsākt savu biznesu. Latvijā trÅ«kstot uzņÄ"mÄ«gu cilvÄ"ku. Par to liecinot fakts, ka uzņÄ"mumu skaits uz 1000 iedzÄ«votājiem joprojām ir gandrÄ«z divreiz mazāks nekā vidÄ"ji Eiropā. Un te ir jāietur pauze un jāpadomā, kādÄ"ļ jau Å¡obrÄ«d ir tik daudz uzņÄ"mÄ«go, kuri neuzdroÅ¡inās sākt biznesu Latvijā, bet veiksmÄ«gi to dara Vācijā, ASV un nu jau arÄ« Igaunijā.

2014. gada valsts budžeta likumprojekta paketÄ" iekļauti LabklājÄ«bas ministrijas sagatavoti grozÄ«jumi likumā "Par valsts sociālo apdroÅ¡ināšanu". Likumprojekts nosaka kapitālsabiedrÄ«bu pienākumu veikt valsts obligātās sociālās apdroÅ¡ināšanas iemaksas no minimālās algas par katru tādas kapitālsabiedrÄ«bas valdes locekli, kurÅ¡ bez atlÄ«dzÄ«bas veic pienākumus kapitālsabiedrÄ«bā, kurā iepriekÅ¡Ä"jā taksācijas gadā apgrozÄ«jums bija lielāks par 7000 eiro. Vienam mazam, jaunam uzņÄ"mumam gada laikā valstij jāsamaksā apmÄ"ram 1000 latu jeb 1400 eiro.

Lai nomaksātu Å¡o jauno nodokli, uzņÄ"mumam ar septiņiem tÅ«kstoÅ¡iem eiro gada apgrozÄ«jumu, bÅ«tu jāstrādā ar divreiz lielāku rentabilitāti nekā VAS Latvijas Dzelzceļš.

Kāds ir pamatojums regulÄ"jumam? Likumprojekta autori min, ka uzņÄ"mumi, kuros netiek nodarbināti darbinieki, bet strādā tikai valdes locekļi bez atalgojuma, tiek veidoti divu apsvÄ"rumu pÄ"c. Pirmais ir optimizÄ"t valsts sociālās apdroÅ¡ināšanas apmÄ"ru, jo fiziskai personai - saimnieciskās darbÄ«bas veicÄ"jiem, tās jāsāk maksāt no saimnieciskās darbÄ«bas ienākumiem, ja tie mÄ"nesÄ« pārsniedz minimālas algas apmÄ"ru. Otrs - šādas kapitālsabiedrÄ«bas tiek veidotas ar mÄ"rÄ·i finansÄ"t nelegālo nodarbinātÄ«bu, atalgojuma vietā saņemot dividendes.

Bet ir aizmirsts treÅ¡ais bÅ«tiskais iemels, kādÄ"ļ valdes locekļi nereti strādā bez atlÄ«dzÄ«bas. Tie ir jauni uzņÄ"mumi, kuri tikko sākuÅ¡i darbu. Ja tas nav IT, konsultāciju, grāmatvedÄ«bas, skaistumkopÅ¡anas vai cita veida pakalpojumu uzņÄ"mums, tad ražoÅ¡anas vai produkta palaiÅ¡anai vajadzÄ«gi 1-3 gadi. Å ajā ieÅ¡Å«poÅ¡anās laikā valde, Ä«paÅ¡nieki un citi domubiedri iegulda laiku, enerÄ£iju (var pat teikt - sviedrus) un savu citur nopelnÄ«tu vai aizņemtu naudu. Alga ir pÄ"dÄ"jais, ko viņi sev maksā, jo daudz svarÄ«gāk ir iegādāties iekārtas, aprÄ«kojumu, samaksāt par konsultācijām un testÄ"Å¡anu produkta attÄ«stÄ«bai. Biznesa inkubatoros liela daļa ir tieÅ¡i šāda veida uzņÄ"mumi, kas rada inovatÄ«vus, konkurÄ"tspÄ"jÄ«gus produktus (mājlaivas, Å«dens attÄ«rÄ«Å¡anas iekārtas, attÄ«stoÅ¡as rotaļlietas, dzÄ«vesveida produktus u.c.), pakāpeniski kļūstot arÄ« par darba devÄ"jiem.

Saprotama un atbalstāma ir likumprojektu autoru vÄ"lme cÄ«nÄ«ties ar Ä"nu ekonomiku, bet to nedrÄ«kst darÄ«t matemātiski. Likumprojekta anotācijā teikts, ka tā saskaņoÅ¡ana ar sabiedrÄ«bu nav nepiecieÅ¡ama (!), jo tiek pildÄ«ts Ministru kabineta nodokļu ieņÄ"mumu plāns 2014.-2016.gadam. Å obrÄ«d Å¡Ä·iet, ka likumprojekts tapis, par pamatu ņemot to, cik naudas vÄ"l papildus vajag iekasÄ"t budžetā. Tiek izdomāts jauns nodoklis, un, ja vÄ"l iekasÄ"jamā summa sanāk tÄ«ri pieklājÄ«ga - teju četri miljoni latu gadā - tā ietekme uz tautsaimniecÄ«bu vispār netiek aplÅ«kota.

IevieÅ¡ot šādu normu, tiks iznÄ«cināta liela daļa jauno uzņÄ"mÄ"ju, kurus it kā cenÅ¡amies atbalstÄ«t. Veidojam biznesa inkubatorus, grantu atbalsta programmas, nodroÅ¡inām mentorus, organizÄ"jam ideju konkursus, tÄ"rÄ"jam valsts budžeta un Eiropas SavienÄ«bas naudu, lai motivÄ"tu jaunus cilvÄ"kus nodarboties ar uzņÄ"mÄ"jdarbÄ«bu. Taču no otras puses tiek radÄ«ta tāda nodokļu sistÄ"ma, kas nedod viņiem iespÄ"ju Å¡o biznesu izveidot un nostabilizÄ"t. BÅ«tÄ«bā tiek radÄ«ti priekÅ¡noteikumi tam, lai jaunā uzņÄ"mÄ"jdarbÄ«ba kļūst tikai par turÄ«gu cilvÄ"ku privilÄ"Ä£iju.

Likumprojekts komisijām jau nodots, bet pirms tā pieņemÅ¡anas aicinu arÄ« savus kolÄ"Ä£us deputātus ņemt vÄ"rā jauno uzņÄ"mumu intereses un paredzÄ"t nosacÄ«jumu, ka nodokli uzņÄ"mums maksā tikai no ceturtā darbÄ«bas gada vai no brīža, kad tas sāk pelnÄ«t. Lai nesanāk, ka nodokļu slogs kļūst par tik smagu vezumu kā kādam mazajam uzņÄ"mÄ"jam, kurÅ¡, uzzinot par jauno nodokli, man raksta: "Paldies Dievam, esmu jau Igaunijā un uzņÄ"mumu Å¡eit jau nodibināju!"