Ātro kredītu uzņēmumu treknie gadi, visticamāk, beigušies. Plāno vēl vairāk ierobežot to darbību

LÄ«dz ar jaunajiem grozÄ«jumiem ,,PatÄ"rÄ"tāju tiesÄ«bu aizsardzÄ«bas likumā” vÄ"l vairāk plāno ierobežot “ātro kredÄ«tu” uzņÄ"mumu darbÄ«bu Latvijā, vÄ"sta Latvijas TelevÄ«zijas raidÄ«jums “de facto”. Ja tos pieņems, visticamāk, uzņÄ"mumiem kļūs aizvien grÅ«tāk saglabāt lÄ«dzÅ¡inÄ"jo attÄ«stÄ«bas tempu.

AS ,,4finance”, kas pazÄ«stams pÄ"c zÄ«moliem ,,smscredit” un ,,vivus”, ir ietekmÄ«gākais un redzamākais spÄ"lÄ"tājs “ātro kredÄ«tu” nozarÄ". Pirmoreiz iekļuvis arÄ« Latvijas vÄ"rtÄ«gāko uzņÄ"mumu TOP 101. ,,4finance” biznesa vÄ"rtÄ«ba - 27,3 miljoni latu. Pirmajos trÄ«s savas darbÄ«bas gados ,,4finance” strādāja ar zaudÄ"jumiem. Taču pÄ"dÄ"jie divi gadi noslÄ"gti ar uzviju. PÄ"rn ,,4finance” peļņa sasniedza 12 221 000 LVL. Turklāt paÅ¡u kapitāla atdeve - 88 %. JebkurÅ¡ priecātos par šādu uzrāvienu - ieguldot, piemÄ"ram, 100 latu pÄ"c gada iespÄ"jams atgÅ«t jau 188 latu. TāpÄ"c gluži paÅ¡saprotami ir tas, ka ,,4finance” un pārÄ"jie uzņÄ"mumi visiem spÄ"kiem iebilst pret nozares straujo izaugsmes tempu ierobežojoÅ¡iem pasākumiem.

TomÄ"r “ātro kredÄ«tu” kompānijas aizvien straujāk pietuvojas robežai, aiz kuras viņu “treknie gadi” draud izplÄ"nÄ"t. InvestÄ«ciju baņķieris Ä¢irts Rungainis norāda uz virkni iemeslu: ,,Gan tāpÄ"c, ka notiek ekonomikas augÅ¡upeja, gan bankas neizbÄ"gami atgriezÄ«sies Å¡ajā sektorā un sāks konkurÄ"t, gan arÄ« tāpÄ"c, ka tiek izsmelts to cilvÄ"ku skaits, kas ir gatavi paļauties šādai vieglprātÄ«gai aizņemÅ¡anai.”

TieÅ¡i uzskats, ka “ātrie kredÄ«ti” ir viegla nauda, daļu cilvÄ"ku iedzina postā. Taču beidzot ir izstrādātas vadlÄ«nijas, lai turpmāk daudz rÅ«pÄ«gāk izvÄ"rtÄ"tu klientu maksātspÄ"ju. Turpmāk nepietiks tikai ar to vien, ka cilvÄ"ks atklāj savus ikmÄ"neÅ¡a ieņÄ"mumus un izdevumus. Savu ienākumu regularitāte bÅ«s jāpierāda. PiemÄ"ram, ja kredÄ«ta summa pārsniegs 300 latu, bÅ«s jāiesniedz Valsts sociālās apdroÅ¡ināšanas aÄ£entÅ«ras vai Valsts ieņÄ"mumu dienesta izziņa, jānosÅ«ta konta izraksts vai apliecinājums no darba devÄ"ja.

UzņÄ"mumi stingākus nosacÄ«jumus bÅ«s spiesti ieviest kaut vai tāpÄ"c vien, lai pārreÄ£istrÄ"tu licenci. Citādi kredÄ«tu izsniegÅ¡anu bÅ«s jāpārtrauc. PatÄ"rÄ"tāju tiesÄ«bu aizsardzÄ«bas centra (PTAC) direktore Baiba VÄ«toliņa apstiprina: ,,Ja netiks ieviesta maksātspÄ"jas vÄ"rtÄ"Å¡anas kārtÄ«ba, tad tāda iespÄ"ja pastāv.”

,,4finance” ir to nebanku kredÄ«tdevÄ"ju vidÅ«, kuri licences vÄ"l nav pārreÄ£istrÄ"juÅ¡i. Vasarā PTAC ,,4finance” noteica 9 000 latu lielu soda naudu tieÅ¡i par nepietiekamu klientu maksātspÄ"jas izvÄ"rtÄ"Å¡anu. To gan uzņÄ"mums esot pārsÅ«dzÄ"jis tiesā. Å obrÄ«d uzņÄ"muma izpilddirektors Toms Jurjevs ir izvairÄ«gs par to, kādā veidā uzlabos klientu maksātspÄ"jas vÄ"rtÄ"Å¡anu. Taču tajā pašā laikā T.Jurjevs ir pārliecināts, ka jau nākamnedÄ"ļ licenci saņems. ,,MÄ"s esam vienojuÅ¡ies par visiem jautājumiem, kas mums bija neskaidri.”

Taču uzņÄ"mumus sagaida vÄ"l kāds trieciens no Ekonomikas ministrijas puses. Sagatavotie grozÄ«jumi likumā paredz, ka nakts stundās “ātros kredÄ«tus” izsniegt nedrÄ«kstÄ"s, gada procentu likme aizņÄ"mumam nevarÄ"s pārsniegt 100%, kā arÄ« ierobežos maksājumu kavÄ"juma procentu apmÄ"ru (lÄ«dz 18%). Tas, protams, izdevÄ«gi bÅ«tu patÄ"rÄ"tājiem. Viņiem samazinātos summa, kuru bÅ«tu jāatdod. Tāpat tik strauji nepieaugtu soda maksa. Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts (RP) ir pārliecināts, ka ,,ekonomiskās politikas prioritāte nav veicināt attÄ«stÄ«bu vai dzÄ«voÅ¡anu uz parādsaistÄ«bu rÄ"Ä·ina. Tas nav veids, kā padarÄ«t cilvÄ"kus turÄ«gākus, laimÄ«gākus. Tā kā, es domāju, ka Å¡Ä«s regulÄ"juma nepilnÄ«bas ir bijusi kļūda.”

Taču Å¡Ä«s nepilnÄ«bas nāksies labot priekÅ¡vÄ"lÄ"Å¡anu gaisotnÄ", kur jau vienoÅ¡anās par valsts budžetu sagādāja milzu domstarpÄ«bas. ,,IespÄ"jams tagad var  notikt visādi brÄ«numi. LÄ«dz nākamajam gadam labas idejas tiks raktas tāpÄ"c, lai konkurenti tās nevarÄ"tu realizÄ"t. TomÄ"r jāskatās sabiedrÄ«bas vÄ"lmes”, nevÄ"lÄ"Å¡anos vilcināties ar izmaiņām likumā pauž finanÅ¡u ministrs Andris Vilks (V).

Jaunākie SKDS aptaujas rezultāti liecina, ka 70,7% cilvÄ"ku atbalsta “ātro kredÄ«tu” procentu likmju apmÄ"ru ierobežoÅ¡anu, pat ja tas nozÄ«mÄ"tu, ka “ātro kredÄ«tu” uzņÄ"mumi pārstātu izsniegt nelielus aizdevumus uz Ä«siem termiņiem. Pret izmaiņām ir 16,1%, viedokļa nav - 13,2%. Pret šādu lÄ"mumu pārsvarā bijuÅ¡i gados jauni cilvÄ"ki un ārpus RÄ«gas dzÄ«vojoÅ¡ie.  

Tajā pašā laikā nozares aizstāvji uzskata, ka jau Å¡obrÄ«d latvieÅ¡iem “ātrie kredÄ«ti” izmaksā vislÄ"tāk un gada procentu likmes griesti nav jānosaka. Latvijas Nebanku kredÄ«tdevÄ"ju asociācijas vadÄ«tāja Baiba Fromane atstāsta Igaunijas piemÄ"ru: ,,tikko bija tāds pats priekÅ¡likums no sociālistu partijas, kur valdÄ«ba, FinanÅ¡u ministrija, Tieslietu ministrija un arÄ« galu galā Igaunijas parlaments norādÄ«ja, ka šādai cenu ierobežoÅ¡anai nav nekāda pamata. Tas vien, ka pakalpojums ir dārgāks salÄ«dzinot ar citiem nenozÄ«mÄ", ka valstij ir jāiejaucas.” “de facto” gan noskaidroja, ka grozÄ«jumu iesniedzÄ"js bija Igaunijas parlamentā opozÄ«cijā esoÅ¡s politiskais spÄ"ks. LÄ«dzÄ«gi kā Latvijā, viņu priekÅ¡likumi visbiežāk tiek noraidÄ«ti.

Savukārt Lietuvā, kur gada sākumā “ātro kredÄ«tu” nozari pÄ"tÄ«ja “de facto”, tapuÅ¡i jauni grozÄ«jumi likumā. No Lietuvas bakas atsÅ«tÄ«tās vÄ"stules “de facto” secināms, ka tie ir vÄ"l bargāki nekā plānotie ierobežojumi Latvijā. Lietuvas bankas finanÅ¡u pakalpojumu un tirgus uzraudzÄ«bas departamenta direktors Viļus Å apoka raksta, ka ,,FinanÅ¡u ministrijā iesniegtais likumprojekts paredz samazināt paÅ¡reiz patÄ"riņa kredÄ«tiem esoÅ¡o gada procentu likmi no 200% uz 50%. Tāpat Lietuvas banka likumā rosina noteikt, ka patÄ"rÄ"tāji, kuri vÄ"las noslÄ"gt patÄ"riņa kredÄ«tu lÄ«gumus, nevarÄ"s to izdarÄ«t tik ātri kā lÄ«dz Å¡im. Viņiem vispirms bÅ«s jāpiesakās Å¡im kredÄ«tam, bet lÄ«gums stāsies spÄ"kā ne ātrāk kā divu dienu laikā.”

AtÅ¡Ä·irÄ«bā no Lietuvas, kur grozÄ«jumus likumā izstrādā politiski neatkarÄ«ga iestāde, Latvijā galvenais virzÄ«tājspÄ"ks ir reformistu pārvaldÄ«bā esošā Ekonomikas ministrija. LÄ«dz ar to konstruktÄ«vas diskusijas, iespÄ"jams, aizÄ"nos politiskā sāncensÄ«ba.