Elektrības tirgus neskaidrā nākotne

ElektroenerÄ£ijas tirgus liberalizācija paÅ¡reiz ir aktuāls jautājums ne tikai Latvijā, kur tirgus tiek atvÄ"rts ievÄ"rojami pirms iespÄ"jas sajust liberalizācijas rezultātus, jo nepiecieÅ¡amie starpsavienojumi vÄ"l nav izbÅ«vÄ"ti, bet visas Eiropas SavienÄ«bas (ES) mÄ"rogā, treÅ¡dien vÄ"sta laikraksts Diena.

Jāatgādina, ka 4.februārÄ« daudzu Eiropas valstu, arÄ« Latvijas, tÄ«klu operatori un elektroenerÄ£ijas biržas pirmoreiz piedalÄ«jās vienotā izsolÄ", lai noteiktu nākamās dienas elektroenerÄ£ijas cenas tai daļai resursu, kas tiek tirgota brÄ«vajā tirgÅ«. Å is notikums uzjundÄ«ja kaislÄ«bas kā elektroenerÄ£ijas brÄ«vā tirgus piekritÄ"ju, tā noliedzÄ"ju vidÅ«.

Runājot par elektroenerÄ£ijas tirgu liberalizāciju, vienmÄ"r tiek pieminÄ"ts Ziemeļvalstu veiksmÄ«gais piemÄ"rs - četrām valstÄ«m vienots, brÄ«vs elektroenerÄ£ijas tirgus, kura pirmsākumi meklÄ"jami NorvÄ"Ä£ijā un kurÅ¡ pakāpeniski kļūst aizvien plašāks -, kā arÄ« birža Nord Pool, kura tāpat paplaÅ¡ina savu darbÄ«bu uz aizvien jaunām valstÄ«m. Vienlaikus tiek aizmirsts, ka neilgi pirms NorvÄ"Ä£ijas elektroenerÄ£ijas tirgus liberalizāciju sāka Lielbritānija, kas nepavisam neder par veiksmÄ«gu piemÄ"ru Å¡ajā jomā.

Lielbritānijā elektroenerÄ£ijas tirgus tika liberalizÄ"ts 1990.gadā, vienlaikus tā dÄ"vÄ"tās tečerisma (pÄ"c britu premjeres Mārgaritas Tečeres vārda) ekonomiskās politikas iespaidā sadalot nacionālo energokompāniju un citu pÄ"c cita privatizÄ"jot jaunizveidotos uzņÄ"mumus, process noslÄ"dzās 1996.gadā ar atomelektrostaciju privatizÄ"Å¡anu.

Lai arÄ« šādas politikas kritiÄ·i jau iepriekÅ¡ brÄ«dināja, ka nozaru, kurās nepiecieÅ¡amas regulāras un iespaidÄ«gas investÄ«cijas un kuras ir sociāli nozÄ«mÄ«gas, nodoÅ¡ana privātās rokās vÄ"rtÄ"jama kā nevÄ"lama, Å¡ie brÄ«dinājumi tika ignorÄ"ti. Rezultātā jÅ«tamu elektrÄ«bas cenu kritumu patÄ"rÄ"tāji piedzÄ«voja vien pÄ"c desmit gadiem, turklāt, kā uzskata skeptiÄ·i, pateicoties kopÄ"jām tendencÄ"m tirgos, nevis liberalizācijas faktam. Savukārt nozari kopumā vajā tās paÅ¡as problÄ"mas, kas citas tečerisma laikā privatizÄ"tās nozares, piemÄ"ram, dzelzceļus - privātÄ«paÅ¡nieki cenÅ¡as nopelnÄ«t iespÄ"jami vairāk, tajā pašā laikā ieguldot iespÄ"jami mazāk lÄ«dzekļu attÄ«stÄ«bā, un valstij nākas paklusām labot nepārdomātās privatizācijas sekas.

Vairāk lasiet Anda Sedlenieka rakstā Elektrības tirgus neskaidrā nākotne laikrakstā Diena trešdien, 19.februārī!