Zanders: Kā iepatikties publikai jeb Āboltiņa pa priekšu

Politisko PR var analizÄ"t dažādi. Å Ä·iet, garlaicÄ«gākais segments ir politisko partiju priekÅ¡vÄ"lÄ"Å¡anu aktivitātes, jo izteiksmes lÄ«dzekļu, tÄ"mu kombinācijas ir ierobežotas un viegli prognozÄ"jamas. Interesantāks "žanrs" ir tas, kā politiskā vara valsts augstāko amatpersonu izskatā mÄ"Ä£ina stāstÄ«t par sevi - runa ir par formām, kas ir nevis preses radÄ«tas, bet paÅ¡u amatpersonu preses dienestu, padomnieku utt. Ä£enerÄ"tas. Kas paÅ¡ai varai liekas bÅ«tiski?

Visvienkāršākais bÅ«tu izteikt patiesu lÄ«dzjÅ«tÄ«bu. Kaut vai tāpÄ"c, ka, jo vecāks tu kļūsti, jo vairāk apzinies laika vÄ"rtÄ«bu un droÅ¡i vien nav patÄ«kami Å¡o laiku tÄ"rÄ"t, atvainojiet, niekiem. PiemÄ"ram, stāstot sportistu delegācijai, ka bez smaga darba panākumu sacensÄ«bās nebÅ«s (kas to bÅ«tu domājis?!), salstot kaut kādā pasākumā tikai tāpÄ"c, ka neiet nevar - jo citi taču bÅ«s, izrunājot vienas un tās paÅ¡as frāzes ārzemju viesiem, kuru uzvārdus esi ar mokām iekalis, lai tos drÄ«z vien aizmirstu utt.

Ja tomÄ"r analizÄ"jam Å¡os t.s. oficiālos videomateriālus (pieejami Valsts prezidenta, Saeimas, Ministru kabineta interneta vietnÄ"s), daži secinājumi rodas. Daži ir sekundāri - par paÅ¡u amatpersonu personÄ«bām. PiemÄ"ram, ļoti interesanti, ka Saeimas darba atspoguļojumā uzkrÄ«toÅ¡i dominÄ" Ä€boltiņa - jāsaprot, ka parlaments ir viņa (nevis, piemÄ"ram, kādas komisiju sÄ"des). Jau bÅ«tiskāks secinājums - uzsvÄ"rÅ¡u, ka, vÄ"rojot Å¡os video vairāku gadu garumā - ar augstākās varas uzmanÄ«bu aplaimoto reakcija. Redzat, pret Å¡o viesi var izturÄ"ties draudzÄ«gi, labvÄ"lÄ«gi, ja jums Å¡Ä« persona patÄ«k, neslÄ"pti priecāties - nav problÄ"mu. Vairumā gadÄ«jumu mÄ"s tomÄ"r redzam tieÅ¡i bijÄ«bu - liels priekÅ¡nieks tomÄ"r. PilnÄ«gi pieļauju, ka iepriekÅ¡ (un arÄ« pÄ"c) konkrÄ"tās skolas direktors vai paÅ¡valdÄ«bas vadÄ«tāja par augsto viesi (viešņu) izsakās visnotaļ nievÄ«gi, tomÄ"r, nonākot aci pret aci, nostājas, kā saka, miera stājā. Vara, pat apsmieta, nÄ«sta, mÅ«s tomÄ"r fascinÄ" un biedÄ".

Un kur tad Å¡Ä« vara uzskata par nepiecieÅ¡amu parādÄ«ties tautai? Ir zināms "komplekts": svÄ"tki un oficiālās atceres dienas; kāda uzņÄ"muma (saimniecÄ«bas) apmeklÄ"jums; viesoÅ¡anās skolā un/vai slimnÄ«cā; tikÅ¡anās ar sportistiem. Vai ievÄ"rojāt, kā Å¡ajā komplektā trÅ«kst? Pareizi, kultÅ«ras. TieÅ¡i kultÅ«ras, nevis "kultÅ«ras notikumu", ar tādiem saprotot kārtÄ"jo balvas pasniegÅ¡anu vai jubileju. MinÄ"Å¡u piemÄ"ru no sev tuvākās sfÄ"ras - grāmatām. Tā vietā, lai dīžātos uz Nacionālās bibliotÄ"kas kāpnÄ"m un rādÄ«tu kamerām, ka spÄ"j noturÄ"t rokās grāmatu kaudzÄ«ti (lai gan... BÄ"rziņa gadÄ«jumā redzam, ka ciemakukuli (grāmatas) pāri tiltam nes nevis pats, bet palÄ«gi, t.sk. dāma), vÄ"rtÄ«gāk bÅ«tu, ja amatpersonas publiski izteiktos par kādu svarÄ«gu jaunumu. Ja augstā amatpersona vÄ"rstu publikas uzmanÄ«bu uz kādu Latvijas vÄ"stures izpÄ"tei nozÄ«mÄ«gu darbu (ja no jaunumiem - Arāja komandas Lettonia vai Pa votu un sÄ"ļu pÄ"dām ZemgalÄ" u.c.), tad tas varbÅ«t veicinātu to izlasÄ«Å¡anu un gala rezultātā dotu daudz vairāk nekā kārtÄ"jā bubināšana par "mÅ«su sarežģīto vÄ"stures ceļu".

Bet tad, protams, grāmata ir jāizlasa. Un ļoti iespÄ"jams, ka vara intuitÄ«vi jÅ«t, ka no tās šādas izpausmes arÄ« netiek gaidÄ«tas. Jautājums: ko tas liecina arÄ« par mums, sabiedrÄ«bu?