Spiridonovs: Daži fakti par Baltijas valstu lielāko energouzņēmumu

ElektroenerÄ£ijas tirgus liberalizācijas kontekstā sabiedrÄ«bā rodas dažādi jautājumi par AS Latvenergo darbÄ«bu, budžetu un dividendÄ"m. TāpÄ"c dažos faktos paskaidroÅ¡u Å¡Ä« lielākā Baltijas valstu energouzņÄ"muma darbÄ«bas principus un pienesumu Latvijas tautsaimniecÄ«bai. 

Kam pieder AS Latvenergo? 

AS "Latvenergo" ir kapitālsabiedrÄ«ba (komersants) kas veic komercdarbÄ«bu, tās darbÄ«bu regulÄ" Komerclikums, likums „Par valsts un paÅ¡valdÄ«bu kapitāla daļām un kapitālsabiedrÄ«bām”, Sabiedrisko pakalpojumu iepirkumu likums un citi komercdarbÄ«bu regulÄ"joÅ¡ie tiesÄ«bu akti. UzņÄ"mums ir lielākais Baltijā elektroenerÄ£ijas tirgotājs.

100% uzņÄ"muma akciju pieder valstij un dividendes AS „Latvenergo” iemaksā valsts budžetā.

Latvenergo dividendes un nodokļi caur valsts budžetu nonāk pensionāru un pedagogu makos

2011.gadā AS Latvenergo dividendÄ"s valsts budžetā ieskaitÄ«ja 49,9 miljonus eiro, 2012.gadā - 56,8 miljonus eiro, bet 2013.gadā - 40 miljonus eiro. 

Ar 40 miljoniem eiro pietiek lai Å¡ogad noindeksÄ"tu visas pensijas un vÄ"l mÄ"nesi maksātu algas visiem Latvijas paÅ¡valdÄ«bu skolu pedagogiem, bet pÄ"dÄ"jos piecos gados AS Latvenergo dividenžu veidā ir iemaksājusi valsts budžetā gandrÄ«z 200 miljonus eiro. 

AS Latvenergo ir arÄ« viens no lielākajiem nodokļu maksātājiem valstÄ« - 2013.gadā nodokļu veidā valsts budžetā ir iemaksāti 147,3 miljoni eiro. PÄ"dÄ"jo piecu gadu laikā nodokļu veidā AS Latvenergo valsts budžetā ir ieskaitÄ«jis 514,9 miljonus eiro, ar ko pietiek lai gandrÄ«z divus gadus maksātu algas visiem Latvijas pedagogiem. 

2011. un 2012.gadā bez dividendÄ"m valsts budžetā AS Latvenergo arÄ« nodroÅ¡ināja Starta tarifa dotāciju 25 miljonu eiro apmÄ"rā, respektÄ«vi, dividendes tika maksātas no tās peļņas, kas veidojās pÄ"c Starta tarifa subsÄ«diju novirzÄ«Å¡anas. Kā zināms, ar Starta tarifu 2011.gadā tika ierobežots tarifu pieaugums un elektroenerÄ£ijas izmaksas tika subsidÄ"tās pilnÄ«gi visiem valsts iedzÄ«votājiem, neatkarÄ«gi no to ienākumu lÄ«meņa.

Ja elektrolÄ«nijas, HESi un TECi netiks pienācÄ«gi uzturÄ"ti, iedzÄ«votāju mājās drÄ«zumā vairs nebÅ«s gaismas, nestrādās gludekļi un ledusskapji

ElektroenerÄ£ijas ražoÅ¡anai un piegādei AS Latvenergo ir nepiecieÅ¡ami infrastruktÅ«ras objekti, kuri ekspluatācijas laikā nolietojas un pakāpeniski zaudÄ" savu darboties spÄ"ju: hidroelektrostacijas (HES), koÄ£enerācijas stacijas TEC-1 un TEC-2, sadales tÄ«kli, daudzie kilometri elektrÄ«bas vadu  - elektroenerÄ£ijas sadales tÄ«klu kopgarums 2013. gadā 94 701 kilometrs: zemsprieguma 0,4 kV (kilovoltu), vidsprieguma 6 - 20 kV iekārtas, vidsprieguma 6 - 20 kV tÄ«kls un 59 466 km zemsprieguma 0,4 kV tÄ«kls. 

ElektrotÄ«klam pieslÄ"gto lietotāju elektroietaiÅ¡u apgādi nodroÅ¡ina 26 052 transformatoru apakÅ¡stacijas (6-20/ 0,4 kV), kas nodroÅ¡ina elektroenerÄ£ijas piegādi vairāk nekā vienam miljonam elektroenerÄ£ijas lietotāju, aptverot ar savu pakalpojumu 99% no valsts teritorijas. 

Lai šādu infrastruktÅ«ru uzturÄ"tu darba kārtÄ«bā, ik gadus ir jāveic remonti un uzturÄ"Å¡anas darbi, pretÄ"jā gadÄ«jumā  pÄ"c vairākiem gadu desmitiem infrastruktÅ«ra bÅ«s nolietojusies pavisam un nebÅ«s izmantojama elektroapgādes nodroÅ¡ināšanā. Rezultātā elektroapgādes sistÄ"ma var tikt neatgriezeniski traucÄ"ta un elektrÄ«ba lÄ«dz iedzÄ«votāju mājokļiem nenonāks. 

Valsts energouzņÄ"mumam, pirmkārt, ir jānodroÅ¡ina droÅ¡a patÄ"rÄ"tāju energoapgāde par ekonomiski pamatotām izmaksām. 

Piecu gadu laikā ieguldījums infrastruktūrā - 1 000 000 000 eiro

HESu, TECu, sadales tÄ«klu, elektrÄ«bas pārvadu un citas infrastruktÅ«ras uzturÄ"Å¡anā pÄ"dÄ"jo piecu gadu laikā tika investÄ"ts gandrÄ«z 1 000 000 000 eiro. Lielākie investÄ«ciju objekti ir RÄ«gas TEC-1 un TEC-2 rekonstrukcija, Daugavas HES hidroagregātu rekonstrukcija, Kurzemes loka izbÅ«ve - tiek veidots Eiropas SavienÄ«bas (ES) ietvaros, lai paaugstinātu energoapgādes droÅ¡Ä«bu un droÅ¡umu gan Latvijā, gan visā Baltijas reÄ£ionā. Tas palielinās jaunu pieslÄ"gumu iespÄ"jamÄ«bu gan Kurzemes uzņÄ"mÄ"ju, gan saimniecÄ«bu vajadzÄ«bām, veicinot ne tikai reÄ£iona, bet visas valsts ekonomisko attÄ«stÄ«bu.  2013. gadā Latvijā tika atjaunotas 431 km vidÄ"jā sprieguma lÄ«nijas, 931 km zemsprieguma lÄ«nijas., nomainÄ«ti 33 677 balsti, rekonstruÄ"tas un izbÅ«vÄ"tas 577 transformatoru apakÅ¡stacijas. 

Lai bÅ«tu iespÄ"jams veikt tik apjomÄ«gas investÄ«cijas, uzņÄ"mumam ir jāņem kredÄ«ti. AtseviÅ¡Ä·os gadÄ«jumos infrastruktÅ«ras objektiem ir pieejams arÄ« Eiropas SavienÄ«bas lÄ«dzfinansÄ"jums. KredÄ«tus uzņÄ"mums var piesaistÄ«t pateicoties labiem finansiālajiem rādÄ«tājiem, tai skaitā peļņai. 

ArÄ« citur valsts energouzņÄ"mumi strādā ar peļņu

ArÄ« citās valstÄ«s energouzņÄ"mumi strādā ar peļņu. PiemÄ"ram, Eesti Eenergia (Igaunija) peļņa 2012. gadā  (77 miljoni eiro, aktÄ«vi 2 miljardi eiro) ir divas reizes lielāka nekā Latvenergo un 2011.gadā sasniedza gandrÄ«z 150 miljonus eiro. 

AS Latvenergo peļņa, tāpat kā jebkuram citam uzņÄ"mumam, veidojas, no ieņÄ"mumiem atņemot izmaksas. AS „Latvenergo”  galvenās izmaksu pozÄ«cijas ir maksa par gāzi, kas tiek izmantota, lai ražotu elektroenerÄ£iju un siltumenerÄ£iju, kā arÄ« elektroenerÄ£ijas iepirkums, jo, kā zināms, Latvijā elektroenerÄ£ija tiek patÄ"rÄ"ta vairāk, nekā mÄ"s paÅ¡i saražojam. 

Kapitāla attiecÄ«bas rādÄ«tājs, kas raksturo uzņÄ"muma aizņemtā kapitāla lÄ«meni, Latvenergo koncernam 2013.gada beigās ir 57% lÄ«menÄ«, kas nozÄ«mÄ", ka 57% no kopÄ"jiem aktÄ«viem ir finansÄ"ti ar paÅ¡u kapitālu, un tas uzskatāms par nozarei atbilstoÅ¡u rādÄ«tāju un liecina par stabilu kapitāla struktÅ«ru.

Ja AS Latvenergo nebÅ«s peļņas, elektrolÄ«niju uzturÄ"Å¡anai bÅ«s jāizmanto nodokļu maksātāju lÄ«dzekļi

Ja uzņÄ"mums  pelnÄ«s mazāk vai strādās "pa nullÄ"m", kritiski samazināsies ieguldÄ«jumi uzņÄ"muma  uzturÄ"Å¡anā un attÄ«stÄ«bā, neÅ¡aubÄ«gi - tÅ«lÄ«tÄ"ji pasliktināsies aizdevumu iespÄ"ja, pasliktināsies aizdevumu procentu likmes, - no Å¡Ä« brīža 2% likme var pieaugt trÄ«s un vairāk reižu, kas ir milzÄ«gs izmaksu pieaugums. 

TādÄ"jādi uzturÄ"Å¡anai un attÄ«stÄ«bai var nākties meklÄ"t citus finansÄ"juma avotus, piemÄ"ram, valsts budžeta dotāciju - nodokļu maksātāju lÄ«dzekļus, kas saņemti caur nodokļiem. 

ElektroenerÄ£ijas tirgus izmaiņu kontekstā nepiecieÅ¡ams uzsvÄ"rt, ka mÅ«sdienÄ«gs, droÅ¡s un stabils valsts energouzņÄ"mums ir ļoti nozÄ«mÄ«gs valsts tautsaimniecÄ«bai, droÅ¡Ä«bai un konkurÄ"tspÄ"jai. 

Sociālās funkcijas, kuras lÄ«dz Å¡im valsts pildÄ«ja caur AS Latvenergo, turpmāk tiks risinātas caur valsts budžeta programmām, nodroÅ¡inot visu nepiecieÅ¡amo atbalstu mazāk nodroÅ¡inātajiem iedzÄ«votājiem. Å iem mÄ"rÄ·iem trÄ«s gadu periodam jau tagad ir pieÅ¡Ä·irti vairāk nekā 14 miljoni eiro.