Kalniete: Viena diena Ukrainas sirdī

KopÅ¡ 18.februāra pÄ"cpusdienas, kad uzzināju par Berkuta uzbrukumu Maidanam un nogalinātajiem, staigāju ar kunkuli krÅ«tÄ«s. Å Ä« smaguma sajÅ«ta palielinājās ar katru nākamo stundu, pieaugot vardarbÄ«bai un nogalināto skaitam. Beidzot Å¡orÄ«t ir nedaudz vieglāk, jo ir parādÄ«jies cerÄ«bu stariņš, ka vardarbÄ«ba ir apturÄ"ta un Ukrainā notiek pavÄ"rsiens normalizācijas virzienā. Janukovičam vairs nav parlamentārā vairākuma, jo vakar vÄ"lu vakarā Rada ar 236 deputātu balsÄ«m pieņÄ"ma lÄ"mumu, kas aizliedz pielietot spÄ"ku pret demonstrantiem, atsauc uz kazarmām speciālo policijas spÄ"ku un karaspÄ"ka vienÄ«bas un aizliedz ieviest ārkārtas stāvokli vai uzsākt pretterorisma operācijas bez Radas lÄ"muma. ArÄ« karavÄ«ri dažādās Ukrainas pilsÄ"tās sāk nostāties tautas pusÄ".

Abi ar Ojāru Kalniņu ielidojām Kijevā un tÅ«lÄ«t mÅ«s sagaidÄ«ja ziņa, ka neskatoties uz it kā noslÄ"gto "pamieru", snaiperi jau nošāvuÅ¡i 11 protestÄ"tājus. Jau bija ieraduÅ¡ies Polijas, Vācijas un Francijas ārlietu ministri, lai piespiestu Janukoviču atteikties no vardarbÄ«bas. KamÄ"r eiropieÅ¡i meklÄ"ja izeju no krÄ«zes, tikmÄ"r Medvedevs paziņoja, ka Krievija naudu Ukrainai nedos, kamÄ"r valstÄ« netiks ieviesta kārtÄ«ba. Tas bija tieÅ¡s uzmundrinājums Janukovičam turpināt uzsākto. KamÄ"r bijām vÄ"stniecÄ«bā, nemitÄ«gi ienāca vispretrunÄ«gākās ziņas par režīma gatavoÅ¡anos izÅ¡Ä·irÄ«gajam uzbrukumam Maidanam vakarā ap septiņiem. Nacionālās pretoÅ¡anās Å¡tāba ārlietu koordinators, bijuÅ¡ais ārlietu ministrs Boriss Tarasjuks izsÅ«tÄ«ja vÄ"stniecÄ«bām lÅ«gumu atvÄ"rt savas durvis ievainotajiem un tiem sniegt palÄ«dzÄ«bu. LTV žurnālistiem lÅ«dza atstāt viesnÄ«cu, jo tā tika evakuÄ"ta. Centrālā pilsÄ"tas daļa ap Maidanu uz dažām stundām sāka tukÅ¡oties. Bija redzami tikai reti gājÄ"ji. ArÄ« mÅ«su iepriekÅ¡ norunātās tikÅ¡anās ar opozÄ«cijas lÄ«deriem Kličko un Tarasjuku tika atceltas, jo tika sasaukta ārkārtas Radas sÄ"de. Taču vÄ"l pÄ"c kāda laika paklÄ«da ziņa, ka tā ir atcelta, jo spÄ«keris aizslÄ"dzis sÄ"žu zāli.

Tik saspriegtā un neskaidrā situācijā baumu izplatÄ«Å¡anās ir nenovÄ"rÅ¡ama. Gan parkaraspÄ"ka pārvietoÅ¡anos, gan par slepenām politiskām vienoÅ¡anām, kuras tiek slÄ"gtas starp dažādām grupām un spÄ"kiem. PiemÄ"ram, man bija iespÄ"ja redzÄ"t karti, kurā iezÄ«mÄ"ta neatkarÄ«ga Rietumukrainas valsts. DzirdÄ"ju arÄ« stāstu par Austrumukrainas industriālo pilsÄ"tu trijstÅ«ri, kurā varÄ"tu izveidot kaut ko lÄ«dzÄ«gu Moldovas Piedņestrai, kur tad Januka varÄ"tu patverties. TomÄ"r, neskatoties uz ļoti neskaidro un mainÄ«go situāciju, mums izdevās satikties ar virkni deputātu un ekspertu, tai skaitā bijuÅ¡o ārlietu ministru Volodimiru Ohrizko. Viņš saistÄ«ja cerÄ«bas uz politiska noregulÄ"juma sākumu ar Radas ārkārtas sÄ"di. Taču lÄ"muma pieņemÅ¡anai bija nepiecieÅ¡ams kvorums - 226 deputātu klātbÅ«tne. Janukoviča atbalstÄ«tājiem boikotÄ"jot parlamenta sÄ"di, tāds nebÅ«tu iespÄ"jams. Lai arÄ« trenÄ"ta diplomāta valodā, tomÄ"r Ohrizko neslÄ"pa, ka nu jau kādu mÄ"neÅ¡i ukraiņi vairs netic Eiropas SavienÄ«bas un ASV vÄ"lmei patiešām kaut ko darÄ«t. Viņš mÅ«s pārliecināja, ka pilsoņu kara Ukrainā nebÅ«s, jo Å¡is ir koruptas varas konflikts ar tautu nevis konflikts starp Ukrainas austrumu un rietumu iedzÄ«votājiem. ArÄ« sarunas ar cilvÄ"kiem Maidanā un par hospitāli pārvÄ"rstajā Sv.Mihaila klosterÄ« mums Å¡o vÄ"rtÄ"jumu apstiprināja. PÄ"dÄ"jo mÄ"neÅ¡u notikumi un vardarbÄ«ba cilvÄ"kus, Ä«paÅ¡i jaunāko paaudzi, ir saliedÄ"juÅ¡i un radies jauns jÄ"dziens krievvalodÄ«gie Ukrainas nacionālisti jeb patrioti. Ohrizko mÅ«s lÅ«dza ES institÅ«cijās izmantot Latvijas ietekmi, lai veicinātu Rietumi izpratni par Krievijas patiesajiem Ä£eopolitiskajiem mÄ"rÄ·iem.

Eiroatlantiskā institÅ«ta pÄ"tniecÄ«bas direktors Oleksandrs SuÅ¡ko ar akadÄ"miskajai videi raksturÄ«go atklātÄ«bu, mÅ«s iepazÄ«stināja ar Å¡odien paredzÄ"tās Radas sÄ"des aizkulisÄ"m. Lai varÄ"tu pieņemt izÅ¡Ä·irÄ«gos lÄ"mumus par vardarbÄ«bas apturÄ"Å¡anu, tad konstitÅ«cijas maiņu un pagaidu valdÄ«bas izveidoÅ¡anu, no Janukoviča ReÄ£ionalās partijas vajadzÄ«gas 45 balsis. Pagaidām bija 20 un lÄ"mums atkarÄ«gs no tā, ko nolems oligarhs Rinats Ahmetovs - ja viņš turpinās atbalstÄ«t Janukoviču, tad vairākuma Radas lÄ"mumam nebÅ«s. Par ko izÅ¡Ä·Ä«ras Ahmetovs, var spriest no vÄ"lākā deputātu balsojuma. KamÄ"r runājām ar SuÅ¡ko, tikmÄ"r vÄ"stniece Argita Daudze mums izkārtoja tikÅ¡anos ar deputātu Ruslanu Lukjančuku, Ukrainas - Latvijas parlamentārās draudzÄ«bas grupas vadÄ«tāju. Viņš piekrita mÅ«s pusslepus pa aizmugures durvÄ«m ievest Radā. 

Pa ceļam uz parlamentu piebraucam tur, kur sākas Maidans. Mums abiem ar Ojāru Kalniņu tas bija tik nozÄ«mÄ«gs brÄ«dis. SpÄ«dÄ"ja saule un dienas skaistums tik ļoti kontrastÄ"ja ar apkārt notiekoÅ¡o. Tur cilvÄ"ki gatavojās iespÄ"jamai kaujai vakarā. VÄ«ri atjaunoja naktÄ« papostÄ«tās barikādes. Sievietes lauza bruÄ£i un krāva kārtÄ«gās kaudzÄ«tÄ"s, lai kaujas laikā bÅ«tu parocÄ«gi paņemt un sviest. Citas sÄ"dÄ"ja uz improvizÄ"tiem sÄ"dekļiem un drupināja pudelÄ"s putoplastu. Vaicāju, kam tas domāts. To aplieÅ¡ot ar degmaisÄ«jumu. VÄ"lÄ"ju, lai Dievs viņus sarga. "Tādi necilvÄ"ki! Nogalina pavisam jauniņus puikas," ar asarām acÄ«s viņa teica.

Ap parlamenta kvartālu bija izveidots droÅ¡Ä«bas kordons. Berkuta kaujinieki kā melna lÄ«nija apsargā Ä"ku. Ar interesi domāju, kā tiksim iekšā un vai tiksim ārā. Lukjančuks iznāca lÄ«dz pirmajam priekÅ¡postenim un autoritatÄ«vā balsÄ« nokomandÄ"ja, lai ielaiž auto, jo tajā esot Eiropas Parlamenta deputāti. Virsnieks gan mÄ"Ä£ināja kaut ko iebilst, taču tomÄ"r ceļu atbrÄ«voja. Tā ar pavÄ"lÄ"m, klaigāšanu un pārliecinoÅ¡iem roku žestiem mÅ«su draugs izstÅ«ma mÅ«s cauri vairākiem posteņiem. Kaujinieki apmulsuÅ¡i blisināja acis maÄ£iskā "evroparlament" priekšā. Ja pie pirmā posteņa es vÄ"l iegrābu somā, gatava rādÄ«t savu EP apliecÄ«bu, tad tālāk es jau biju sapratusi spÄ"les noteikumus un ar augsti paceltu galvu tik devos cauri sargu pulciņam.

Radas sÄ"dÄ" bija izsludināts pārtraukums, kas ieilga, jo vÄ"l arvien trÅ«ka vajadzÄ«gā deputātu skaita. No diplomātu ložas vÄ"rojām zāli. Tā bija kā sadalÄ«jusies divas daļās. OpozÄ«cijas puse bija aizpildÄ«ta. Janukoviča ReÄ£ionu partijas vietās sÄ"dÄ"ja tikai mazs pulciņš. Tie bija deputāti, kas jau bija paziņojuÅ¡i par savu aizieÅ¡anu no partijas. Lukjančuks bieži runāja pa telefonu un lasÄ«ja ziņas. No viņa uzzinājām, ka IekÅ¡lietu ministrs izdalÄ«jis milicijai ieročus un devis atļauju tos lietot bez vilcināšanās un ka Ukrainas ziņu aÄ£entÅ«ra izplatÄ«jusi varas iestāžu aicinājumu iedzÄ«votājiem vakarā un nākamajā dienā neatstāt savas dzÄ«ves vietas. Kad devāmies projām, tad sÄ"de vÄ"l arvien nebija sākusies. LÄ«dz kvorumam trÅ«ka kādi astoņi deputāti. Ap desmitiem vakarā kad beidzot biju viesnÄ«cā, tieÅ¡raidÄ" pieredzÄ"ju Radas balsojumu, aplausus un ar aizkustinājumu klausÄ«jos, kā deputāti dzied Ukrainas himnu. Tas bija vÄ"sturisks lÄ"mums, kas paver ceļu parlamentārās republikas atjaunoÅ¡anai un pagaidu valdÄ«bas izveidoÅ¡anai.

No Radas devāmies uz SvÄ"tā Mihaila, Kijevas aizbildņa klosteri, kuru baznÄ«cas galva Filarets ir atļāvis pārveidot par hospitāli. MÅ«s pavadÄ«ja jauna, skaista meitene, brÄ«vprātÄ«gā, kura koordinÄ" medicÄ«nisko palÄ«dzÄ«bu. No viņas uzzinājām, ka Å¡ajās asiņainajās dienās vienā laikā strādā ap 100 ārstu. Citi 100 atpÅ«Å¡oties. PrasÄ«ju, cik ilgi viens Ä·irurgs operÄ". Viņa skumji pasmaidÄ«ja: "Daži operÄ" jau četrdesmit astoto stundu. Kā karā." TÅ«lÄ«t aiz klostera vārtiem sievietes, turot rokā papÄ«ra lapu ar iezÄ«mÄ"tu bultu veidoja tādu kā koridoru. PrasÄ«ju, kam tas domāts. Lai rādÄ«tu virzienu automaÅ¡Ä«nām, kas ved ievainotos, medikamentus, Ä"dienu, humanitāro palÄ«dzÄ«bu. Satiksme tieÅ¡am bija intensÄ«va. Pagalmā cilvÄ"ki kustÄ"jās kā skudras un katrs zināja, kas jādara. Vieni Å¡Ä·iroja apÄ£Ä"rba, dvieļu un palagu pakas, kas domātas Maidana atbalstÄ«tājiem, kas atbraukuÅ¡i no citām Ukrainas daļām. Citi iznÄ"sāja Å«deni un smÄ"rÄ"ja sviestmaizes. KlosterÄ« ir iekārtota improvizÄ"ta telts Ä"dināšanai. Ir duÅ¡a, kur var nomazgāties un telpas, kur atpÅ«sties.

MÅ«s ieveda arÄ« slÄ"gtajā daļā, kur strādā mediÄ·u brÄ«vprātÄ«gie izpalÄ«gi. Tur Å¡Ä·iro cilvÄ"ku saziedotos medikamentus. Operāciju bloku un pÄ"coperācijas palātas, protams, mums apmeklÄ"t nebija tiesÄ«bu. Biju saņÄ"musi, Ä«sziņu no Rutas Dimantas, kas prasÄ«ja, kā vislabāk palÄ«dzÄ"t Ukrainai. Ziedot.lv esot gatavi sākt vākt lÄ«dzekļus. TāpÄ"c prasÄ«ju koordinatoriem, ko mums darÄ«t. DiemžÄ"l, likums aizliedzot pieņemt finansÄ"jumu no ārvalstÄ«m. Oficiālās iestādes traucÄ"jot arÄ« pieņemt medikamentu palÄ«dzÄ«bu. Zāles, kuras ir nopÄ"rkamas bez stingrās uzskaites receptÄ"m, esot pietiekamā daudzumā, taču trÅ«kstot anestÄ"zijas un pretsāpju lÄ«dzekļi. Ir jāmeklÄ" risinājums, kā saziedoto nodot tiem, kam vajadzÄ«ga palÄ«dzÄ«ba, taču tikmÄ"r Ziedot.lv jau varÄ"tu sākt ziedojumu vākÅ¡anu.

KatedrālÄ" satikām svÄ"tos tÄ"vus. Vienam sejā bija tikko aizdzijuÅ¡as rÄ"tas no sprāguÅ¡as granātas Å¡Ä·embām. Viņam bija laimÄ"jies, ka tās netrāpÄ«ja acÄ«. Abi ar Ojāru Kalniņu stāstÄ«jām, ka 1991.gadā RÄ«gā bija barikādes un mÅ«su galvenajā katedrālÄ" arÄ« bijām iekārtojuÅ¡i karalauka hospitāli. SvÄ"tais tÄ"vs bija saÅ¡utis, ka specvienÄ«bu karavÄ«ri Å¡odien sašāvuÅ¡i riepas 30 ātrās palÄ«dzÄ«bas maÅ¡Ä«nām. "Dikari! Nekristi!" MiruÅ¡os veduÅ¡i brÄ«vprātÄ«gie un tepat klostera pagalmā saguldÄ«juÅ¡i. SvÄ"tais tÄ"vs pie krituÅ¡ajiem. Zem pieticÄ«gas nojumes turpat uz zemes rindā salikti apsegti Ä·ermeņi. Apkārt daudzu kāju nomÄ«dÄ«ta melna zeme. Tur bez pārtraukuma nāk, stāv un sÄ"ro kijevieÅ¡i. ArÄ« mÄ"s stāvam un sÄ"rojam. Prātam un sirdij neaptverami, ka miera laikā režīms var degradÄ"ties lÄ«dz tādam barbarismam, kā karam pret paÅ¡a tautu. Pavisam atvests divdesmit viens miruÅ¡ais. Daļu jau paņÄ"muÅ¡i tuvinieki. PalikuÅ¡i neatpazÄ«tie. GarÄ«dznieks stāsta, ka visiem Å¡autas brÅ«ces galvā vai sirdÄ«. Tie nav nejauÅ¡i upuri, jo ir profesionāli mÄ"rÄ·Ä"ts un trāpÄ«ts.

KlosterÄ« redzÄ"tais mÅ«s tik ļoti saviļņo, ka, neskatoties uz brÄ«dinājumiem, dodamies uz Maidanu. LÄ«dz Maidanam ir jāiet tik pāris kvartālu. Turp plÅ«st daudz cilvÄ"ku, nesot Å«dens pudeles un pārtikas saiņus. Kad sākusies vardarbÄ«ba, katru pievakari savlaicÄ«gi cenÅ¡as nodroÅ¡ināt maidanieÅ¡us ar visu nepiecieÅ¡amo, lai viņi var turÄ"ties pÄ"c iespÄ"jas ilgāk. Pie kādas mājas Argita Daudze apstājas un pastāsta, ka no rÄ«ta te noÅ¡auti četri cilvÄ"ki. Ir pilnÄ«gi sirreāla sajuta. Jutos atkal kā barikāžu laikā. Neievainojama. Redzot mÅ«su ārzemniecisko izskatu, Maidana sargi mÅ«s pāris reizes aptur, taču izdzirdÄ"juÅ¡i, ka esam no Latvijas, tÅ«daļ ļauj iet tālāk. Ejam starp teltÄ«m, kuras tik daudzkārt esam redzÄ"juÅ¡i televÄ«zijas ekrānos. Es bÅ«tu gribÄ"jusi cieÅ¡i un ilgi skatÄ«ties Maidana aizstāvju sejās, lai tās apbrÄ«notu, apbrÄ«notu, apbrÄ«notu, taču apzinos, ka to nedrÄ«kstu. Ka ir nepiedienÄ«gi tik uzstājÄ«gi izrādÄ«t savu ziņkārÄ«bu. ĪpaÅ¡i tāpÄ"c, ka vÄ«ri un sievas gatavojas kaujai un nezina, ko nesÄ«s Å¡Ä« nakts. VarbÅ«t tā nes nāvi. Dzirdu, kā vÄ«rs spÄ"ka gados sulÄ«gā ukraiņu valodā kādam žurnālistam atbild: es nebaidos, ko tur vairs baidÄ«ties. Tuvojamies NeatkarÄ«bas kolonnai. Netālu no tās ir skatuve, kur uzstājas Ukrainas izcilākie mÅ«ziÄ·i un aktieri, kur runā politiÄ·i un dzeju lasa dzejnieki. TobrÄ«d tā ir tukÅ¡a. Uz tās stāv vien gaišās drānās tÄ"rpta Dievmātes figÅ«ra. Aiz skatuves uz neliela paaugstinājuma ir novietota balta vanna. Uz baltās emaljas spilgti izceļas sarkani asins traipi…. Slava Ukrainai! Varoņiem slava!