Elektroenerģijas tirgus Latvijā - kādēļ tomēr nevarēja palikt pa vecam

Jānodala monopols no konkurÄ"joÅ¡as vides

Ja man bÅ«tu Ä«si jāatbild vienā teikumā, es teiktu: tā ir dabiskā monopola atdalÄ«Å¡ana no konkurÄ"tspÄ"jÄ«gas vides. Nereti elektroenerÄ£ijas tirgus liberalizāciju mÄ"Ä£ina salÄ«dzināt ar telekomunikāciju tirgu. Jāatceras tomÄ"r, ka telekomunikācija savā liberalizācijā gāja citu ceļu, tur jaunie piegādātāji nāk ar savu infrastruktÅ«ru, katra konkurÄ"jošā kompānija bÅ«vÄ" savus torņus. ElektrÄ«bas fizikālo Ä«paÅ¡Ä«bu dÄ"ļ, kā arÄ« bÄ«stamÄ«bas dÄ"ļ tirgus liberalizācija Å¡ajā nozarÄ" iet mazliet atÅ¡Ä·irÄ«gu ceļu, Å¡eit infrastruktÅ«ra tiek nodalÄ«ta kā vienots kopums. Citiem vārdiem, vadi, stabi un transformatori, kā arÄ« skaitÄ«tāji tiek nodalÄ«ti no vides, kurā ir ražotāji un pārdevÄ"ji. 

Monopols tātad palicis valsts rokās, un Å¡is monopols garantÄ", ka jebkuram tirgotājam, tāpat kā jebkuram klientam ir vienādas tiesÄ«bas Å¡o kopÄ"jo infrastruktÅ«ru izmantot. Å o monopola nodalÄ«Å¡anu no konkurÄ"tspÄ"jÄ«gās vides mÄ"s redzam koncerna organizatoriskajā struktÅ«rā. Mums ir meitassabiedrÄ«ba AS Sadales tÄ«kls. Sadales tÄ«kla tarifus regulÄ" valsts, un tie ir vienoti neatkarÄ«gi no tirgotāja vai pakalpojuma saņÄ"mÄ"ja. AS Latvenergo tātad ir konkurÄ"joÅ¡s ražotājs, kas konkurÄ" ražoÅ¡anas sektorā, vairumtirdzniecÄ«bā un pārdoÅ¡anā gan Latvijā, gan Baltijā.

Å is nodalÄ«jums atspoguļojas arÄ« klientu elektroenerÄ£ijas rÄ"Ä·inos. Tur ir labi redzams, ka konkurÄ"jošā daļa - elektroenerÄ£ijas cena -  veido aptuveni treÅ¡daļu no rÄ"Ä·ina. Tā ir tā sadaļa, tā nauda, par kuru notiek konkurences cīņa tirgotāju starpā. Otra treÅ¡daļa Å¡ajā rÄ"Ä·inā ir tÄ«kla pakalpojumi, un atlikuÅ¡o treÅ¡daļu attiecÄ«gi veido OIK un valsts nodokļi, starp kuriem lielākais ir PVN.   

Konkurence garantÄ" zemāku pakalpojumu

Bieži mÄ"dz jautāt, kādÄ"ļ elektroenerÄ£ijas tirgÅ« vispār bÅ«tu nepiecieÅ¡ama liberalizācija. KāpÄ"c nevar atstāt visu pa vecam? Tāda Ä«sa un klasiska atbilde uz Å¡o jautājumu no ekonomista viedokļa bÅ«tu - konkurÄ"joÅ¡a vide jebkurā gadÄ«jumā nodroÅ¡inās zemāko cenu par preci vai pakalpojumu, tā darbojas kā efektivitātes dzinÄ"jspÄ"ks.

Mums jāatceras, ka Baltijas valstu stāvoklis enerÄ£Ä"tikā bija Ä«paÅ¡s. 2009. gadā mÄ"s zinājām, ka pÄ"c gada tiks slÄ"gta Ignalinas atomelektrostacija, bija skaidrs, ka Baltijas valstis piedzÄ«vos energodeficÄ«tu, turklāt mÄ"s bijām  izolÄ"ti no pārÄ"jās Eiropas SavienÄ«bas tÄ«kliem. Mums bija gaidāms milzÄ«gs enerÄ£ijas deficÄ«ts un tikai viens alternatÄ«vs piegādātājs - Krievija.

Å ajā laikā tapa astoņu Baltijas valstu sadarbÄ«bas memorands ar Eiropas Komisiju, t. s. BEMIP plāns. Tas paredzÄ"ja Baltijas enerÄ£Ä"tikas izolācijas pārtraukÅ¡anu un definÄ"ja, kādi soļi jāveic. No vienas puses, plāns paredzÄ"ja starpsavienojumu izbÅ«vi ar Eiropas tÄ«kliem ZiemeļvalstÄ«s. No otras, tas paredzÄ"ja zināmus pienākumus Baltijas valstÄ«m -  harmonizÄ"t Baltijas tirgus modeli ar ZiemeļvalstÄ«m. Plāna ietvaros izbÅ«vÄ"ts Estlink-2 kabelis starp Igauniju un Somiju, turpinās projekts Kurzemes loks Latvijā, kas stiprina Lietuvas un Zviedrijas starpsavienojuma projektu un uzlabo energoapgādi KurzemÄ". Å Ä« apņemÅ¡anās mums, Baltijas valstÄ«m,  garantÄ" starpsavienojumus ar ZiemeļvalstÄ«m, kas bagātas ar hidroresursiem, un tur vÄ"sturiski novÄ"rotas zemākas elektroenerÄ£ijas cenas nekā caurmÄ"rā Eiropā. Taču Å¡Ä« iespÄ"ja uzliek mums zināmus pienākumus harmonizÄ"t tirgu tā, kā to saprot ZiemeļvalstÄ«s.

Vienas pieturas aģentūra jeb klientam viss ir vienkārši

SalÄ«dzināt elektroenerÄ£ijas tirgus liberalizāciju ar telekomunikāciju, kā jau teicu, nav Ä«sti korekti, jo abi Å¡ie procesi notiek ar atÅ¡Ä·irÄ«giem pamatnoteikumiem. MÅ«su kā nozares profesionāļu uzdevums ir padarÄ«t elektroenerÄ£ijas tirgus liberalizāciju maksimāli vienkārÅ¡u un saprotamu klientiem. VienkārÅ¡oÅ¡ana izpaužas tā, ka klients netiek svaidÄ«ts starp divām pusÄ"m - tirgotāju un sadales operatoru. TādÄ"ļ tirgotāja centriskais modelis ir tas princips un panākums, ko mÄ"s esam Ä«stenojuÅ¡i Latvijā.

SalÄ«dzinot ar juridisko personu tirgu mājsaimniecÄ«bu tirgu atver ļoti pārdomāti un daudz vienkāršāk. Ir viens tirgotāja lÄ«gums, viens rÄ"Ä·ins, vienota klientu apkalpoÅ¡ana, kā arÄ« ikvienam pieejams Universālā pakalpojuma produkts, kas ir ļoti pārdomāts rÄ«ks, kā atrisināt problÄ"mu ar tādiem klientiem, kas neko nevar vai negrib izvÄ"lÄ"ties. Šādi klienti, atveroties elektroenerÄ£ijas tirgum mājsaimniecÄ«bām, ir vienmÄ"r, par to liecina pieredze citās valstÄ«s. Ir pilnÄ«gi skaidrs, ka bÅ«s daļa klientu, kas savu izvÄ"li nevarÄ"s izdarÄ«t uzreiz, un tādÄ"ļ vienmÄ"r pastāvÄ"jusi problÄ"ma, ko ar viņiem darÄ«t. LÅ«k, tādÄ"ļ Latvijā ir atrasts ļoti veiksmÄ«gs risinājums, piedāvājot Universālo pakalpojumu. Tas ir risinājums, ar kuru Latvija patiesi var lepoties citu Eiropas valstu vidÅ«.

Katram elektroenerÄ£ijas tirgotājam, kas klauvÄ"s pie jÅ«su durvÄ«m, piedāvātajā produktu klāstā jābÅ«t arÄ« Universālajam pakalpojumam ar nemainÄ«gu elektroenerÄ£ijas cenu 12 mÄ"neÅ¡iem bez lÄ«guma lauÅ¡anas maksas. PÄ"c savas bÅ«tÄ«bas Å¡is produkts ir ļoti lÄ«dzÄ«gs mÅ«su esoÅ¡ajiem tarifiem.

Kas jaunajā situācijā notiek ar Sadales tÄ«kla funkcijām? Viņi saglabā Å¡o tehnisko elektroenerÄ£ijas piegādi, uzskaiti. VienmÄ"r svarÄ«gi atcerÄ"ties, ka sadales operatoram ir jābÅ«t neitrālam pret jebkuru klientu, jebkuru tirgotāju, kas darbojas Å¡ajā tirgÅ«.

Nevienam klientam nekur nav jāsteidzas

Latvijā izvÄ"lÄ"tais elektroenerÄ£ijas tirgus modelis ir veiksmÄ«gs tai ziņā, ka ļauj klientiem nesteigties un pieņemt lÄ"mumu ļoti pārdomāti. AS Latvenergo ir apņÄ"musies nosÅ«tÄ«t piedāvājumu katram klientam, tādÄ"ļ, pirmkārt, mums kā klientiem vispirms jāsagaida atsÅ«tÄ«tie piedāvājumi. 

Lai nomainÄ«tu elektroenerÄ£ijas tirgotāju, izvÄ"le jāizdara lÄ«dz 15. martam. Ja neesat paspÄ"juÅ¡i to izdarÄ«t, nav nekas traks, nākamo tirgotāju maiņu var veikt katru mÄ"nesi. Liela daļa klientu, visticamāk, neko nemainÄ«s un paliks pie Universālā pakalpojuma. Ja jÅ«s apmierina Universālā pakalpojuma cena, jums patiesÄ«bā nav jādara pilnÄ«gi nekas, number one. aprīļa elektrÄ«bas piegādes notiks saskaņā ar Universālā pakalpojuma nosacÄ«jumiem. Uz pārÄ"jiem produktiem ir jāpiesakās, un tiem, kuru patÄ"riņš ir lielāks, bÅ«s arÄ« speciāli piedāvājumi, nepiecieÅ¡ams tos sagaidÄ«t un izvÄ"rtÄ"t. 

Kad jÅ«s saņemat piedāvājumus no dažādiem tirgotājiem, svarÄ«gi saprast, kā tos salÄ«dzināt. Pirmkārt, obligāti jāsalÄ«dzina kopÄ"jās izmaksas. MK noteikumi paredz, ka katram tirgotājam, kurÅ¡ piedāvā savus pakalpojumus mājsaimniecÄ«bas klientiem, ir obligāti jānorāda pakalpojuma pilnās izmaksas par 100 kWh vai lietotāja mÄ"neÅ¡a vidÄ"jo patÄ"riņu. Å os datus iespÄ"jams salÄ«dzināt. Turklāt rÄ"Ä·inā, kā jau minÄ"ts, redzama mÄ"neÅ¡a maksa un tas, kā veidojas Å¡Ä« maksa, kādas ir komponentes. Šādi mums iespÄ"jams viegli salÄ«dzināt visas rÄ"Ä·ina komponentes, jo Latvijā izvÄ"lÄ"tais tirgus modelis veidots tā, lai, laikam ejot un konkurencei stiprinoties, izmaksas tuvākā nākotnÄ" samazinātos.