Raidījums: Celtnieku uzmešanu ierēķina jau būvdarbu tāmēs

SacensÄ«ba par zemāko cenu bÅ«vniecÄ«bas iepirkumos bieži vien nozÄ«mÄ", ka celtnieku apkrāpÅ¡anu ierÄ"Ä·ina jau sākotnÄ"jās darbu tāmÄ"s, ziņo LTV raidÄ«jums de facto.

Algu nemaksāšana iespÄ"jama, pateicoties necaurspÄ«dÄ«gai apakÅ¡uzņÄ"mÄ"ju sistÄ"mai. No šādas prakses mÄ"dz ciest arÄ« Ä£enerāluzņÄ"mÄ"ji, bet mazāk par paÅ¡iem celtniekiem. Turklāt "Ä£enerāļi" gandrÄ«z vienmÄ"r iziet tÄ«rām rokām, pat ja zemākos lÄ«meņos rodas problÄ"mas.

Kāda Valsts darba inspekcijas (VDI) pārbaudes lieta labi parāda, kā nauda "izkÅ«p", pirms nonāk lÄ«dz celtniekiem. Kādas vārdā nesauktas paÅ¡valdÄ«bas bÅ«vniecÄ«bas iepirkumā uzvar firma X par 102,7 tÅ«kstoÅ¡iem latu. Tajā pašā dienā bÅ«vnieks X noslÄ"dz lÄ«gumu ar apakÅ¡nieku Y par tiem paÅ¡iem darbiem, bet jau par 100 tÅ«kstoÅ¡iem. Y vÄ"lāk paņem zem sevis vÄ"l firmu Z par 77,3 tÅ«kstoÅ¡iem. Rezultātā - piektdaļa naudas paliek starpniekiem, bet celtniekiem nepietiek algām.

To, ka visai bieži Ä«stie strādnieki naudu nesaņem, apstiprina RÄ«gas domes Ä«paÅ¡uma departamenta direktors Oļegs Burovs (GKR). "Tā ideja, ka tev vajadzÄ"tu "uzmest" apakÅ¡uzņÄ"mÄ"ju, parādās jau kontroltāmÄ"s. Un tie cilvÄ"ki, kas nāk strādāt pie Ä£enerāluzņÄ"mÄ"jiem, nāk kā Ä·Ä«lnieki," skaidro Burovs. Viņš gan izvairās uzskaitÄ«t firmas, ar kurām problÄ"mas ir visbiežāk, un taisnojas, ka likums neļauj paÅ¡valdÄ«bai ierobežot apakÅ¡nieku skaitu.

No bÅ«vniecÄ«bas nozares VDI pÄ"rn saņÄ"ma 800 sÅ«dzÄ«bas, raksturÄ«gākās - nav samaksāts. Taču lietu izskatÄ«Å¡anu apgrÅ«tina fakts, ka celtnieki bieži nezina, pie kā viņi strādā - lÄ«gumu nav uz rokas vai nav vispār. PuslÄ«dz droÅ¡i par solÄ«to var bÅ«t tikai Ä£enerāluzņÄ"mÄ"ja darbinieki.

ApakÅ¡uzņÄ"mÄ"ji nemaksāšanu parasti attaisno ar to, ka nav saņÄ"muÅ¡i naudu no virsuzņÄ"mÄ"ja, turklāt  Ä£enerāluzņÄ"mÄ"ji cenÅ¡as atrast iespÄ"jas pārskaitÄ«t mazāk - uzliek sodus par darba droÅ¡Ä«bas pārkāpumiem, neiekļauÅ¡anos termiņos, sliktu kvalitāti.

Bez algas palikuÅ¡ajiem vienÄ«gais mierinājums ir atriebÄ«ba. Bieži tiek sabojāts paÅ¡u celtais vai veiktas pat krimināla rakstura darbÄ«bas. Celtnieku vidÅ« valda pārliecÄ«ba, ka ugunsgrÄ"ks uz sabrukušās ZolitÅ«des Maxima jumta veikala bÅ«vniecÄ«bas laikā un degÅ¡ana kompleksā Baltais vÄ"jÅ¡ ir kompānijas Re&Re sodÄ«Å¡ana, jo strādnieki palikuÅ¡i bez solÄ«tā.   

"Mums tieÅ¡u pierādÄ«jumu nav. Neviens nav noÄ·erts pie rokas, bet zināmas konsekvences mÄ"s varam vilkt un tas tā varÄ"tu bÅ«t," abu dedzināšanu saistÄ«bu ar apakÅ¡nieku neapmierinātÄ«bu sliecas apstiprināt Re&Re lÄ«dzÄ«paÅ¡nieks Didzis Putniņš.

Lielos objektos apakÅ¡uzņÄ"mÄ"ju skaits pārsniedz simtu. Par to, ka Ä£enerāluzņÄ"mÄ"jiem šādos projektos vadÄ«Å¡ana pieklibo, liecina, piemÄ"ram, Gaismas pils bÅ«vuzrauga Karlosa Reparaza novÄ"rotais, ko viņš 2011.gadā aprakstÄ«jis ziņojumā KultÅ«ras ministrijai. "Izskatās, ka apakÅ¡uzņÄ"mÄ"ji strādā neatkarÄ«gi viens no otra un bez ārÄ"jas koordinācijas. PiemÄ"ram, ir veikti jumta enkuru remontdarbi vietās, kur Ä"kas iekÅ¡pusÄ" ir bojāts betona pārsegums," raksta bÅ«vuzraugs. 

Vairāki de facto aptaujātie sistÄ"mas nesakārtotÄ«bā vaino zemākās cenas kritÄ"riju publiskos iepirkumos. Tas noved pie tā, ka taupÄ«Å¡ana notiek uz materiāliem un algām. Iepirkumu uzraudzÄ«bas birojā tam nepiekrÄ«t - uz apakÅ¡nieku rÄ"Ä·ina tiek kompensÄ"ti "nereāli zemas cenas" piedāvājumi, kas pasÅ«tÄ«tājiem bÅ«tu jāmāk atÅ¡Ä·irot.

Nozares pārstāvji skeptiski izsakās arÄ« par topošā bÅ«vniecÄ«bas likuma spÄ"ju lauzt strādniekiem nelabvÄ"lÄ«go apakÅ¡nieku sistÄ"mu. Lielākas cerÄ«bas tiek liktas uz janvārÄ« pieņemto Eiropas SavienÄ«bas direktÄ«vu, kas mudinās lielus bÅ«vniecÄ«bas iepirkumus dalÄ«t daļās un ļaus veidot "melnos sarakstus". Taču direktÄ«vas iedzÄ«vināšana var prasÄ«t divus gadus.