Sabiedrības veselības fonds: Ar atbildību par veselības budžetu

PÄ"dÄ"jo mÄ"neÅ¡u laikā dzirdÄ"ts ne mazums diskusiju par VeselÄ«bas ministrijas piedāvāto VeselÄ«bas aprÅ«pes finansÄ"Å¡anas likumu un ikviens sevi cienoÅ¡ais steidz paust savu viedokli masu medijos, daļa - diezgan agresÄ«vā formā. Aizdomāties liek fakts, ka esam dzirdÄ"juÅ¡i gana daudz runu no medicÄ«nas pakalpojumu sniedzÄ"jiem, bet praktiski nemaz - no pakalpojumu saņÄ"mÄ"jiem. VÄ"rojot Å¡o procesu, rodas iespaids, ka replicÄ"ts tiek viens viedoklis, bet mazāk ir analÄ«zes un publiskas viedokļu dažādÄ«bas. TāpÄ"c aicinu ikvienu rÅ«pÄ«gi iepazÄ«ties un izvÄ"rtÄ"t Å¡os trÄ«s dokumentus:
1) veselÄ«bas aprÅ«pes finansÄ"Å¡anas likumprojektu,
2) Pasaules VeselÄ«bas organizācijas stratÄ"Ä£iju VeselÄ«ba 2020,
3) Nacionālo attīstības plānu 2014.-2020. gadam.

Pasaules VeselÄ«bas organizācijas (PVO) viena no prioritātÄ"m ir kopÄ«gs darbs, tas ir, starpnozaru sadarbÄ«ba, lai uzlabotu iedzÄ«votāju veselÄ«bu. PVO vairakkārt uzsvÄ"rusi nepiecieÅ¡amÄ«bu investÄ"t veselÄ«bā visa mūža garumā. Un svarÄ«gi, ka ieguldÄ«jumiem veselÄ«bā jāsākas jau ar mazā cilvÄ"ka piedzimÅ¡anas brÄ«di. Tālāk - veselÄ«gu uzturu, aktÄ«vu ikdienu, izpratnes un attieksmes veidoÅ¡anu turpinot bÄ"rnudārzā un skolā. Siltas pusdienas, glāze piena, augļi un dārzeņi neveselÄ«go naÅ¡Ä·u vietā ir tikai viens no soļiem ceļā uz sabiedrÄ«bas veselÄ«bu. Rezultāts redzams tajās Ä£imenÄ"s, kuras Å¡o veselÄ«go dzÄ«ves veidu savās dzimtās turpina un apzinās, ka kvalitatÄ«vas dzÄ«ves nodroÅ¡ināšanai visa mūža garumā nepiecieÅ¡ami savlaicÄ«gi ieguldÄ«jumi. 

PVO programma VeselÄ«ba 2020 tiecas uz to, lai veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojuma pieejamÄ«ba tiktu nodroÅ¡ināta visiem sabiedrÄ«bas pārstāvjiem, darbojoties principam - bagātais maksā par nabago. Tajā pašā laikā vienlÄ«dz nozÄ«mÄ«gs ir arÄ« solidaritātes princips. Å Ä« solidaritātes principa stingrāka ievieÅ¡ana un darbÄ«bas nodroÅ¡ināšana ir viens no PVO stratÄ"Ä£ijas pamatnosacÄ«jumiem. GodÄ«gu nodokļu maksāšanā visvairāk ir ieinteresÄ"ti pensionāri, viena no lielākām sociālām grupām mÅ«su valstÄ«. KāpÄ"c? TieÅ¡i Å¡Ä«s grupas pārstāvjiem veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojumi nepiecieÅ¡ami visbiežāk. Bieži vien to vÄ"rtÄ«ba ir daudz augstāka par pensijas indeksāciju! Vairums no mÅ«su valsts iedzÄ«votājiem nav pārlieku pārtikuÅ¡i. TieÅ¡i Å¡Ä« iemesla dÄ"ļ nodokļu nemaksātājs lielāko ļaunumu nodara mÅ«su vecākai paaudzei. Tādos gadÄ«jumos principā - bagātais maksā par nabago - vietā godÄ«gais samaksā par negodÄ«go. 

PVO daudz tiek runāts par neinfekciozo slimÄ«bu savlaicÄ«gu diagnostiku un profilaktisko pasākumu nodroÅ¡ināšanu primārās veselÄ«bas aprÅ«pes lÄ«menÄ«. Ne vien Latvijā, bet visā Eiropā ļoti daudz problÄ"mu rada pārlieku vÄ"lu konstatÄ"tie vÄ"ža gadÄ«jumi, milzÄ«ga problÄ"ma ir atkarÄ«bas vielu radÄ«tās slimÄ«bas un to komplikācijas. TieÅ¡i Å¡Ä« iemesla dÄ"ļ mÄ"s visi esam ieinteresÄ"ti, lai Ä£imenes ārsti savus pacientus aktÄ«vi informÄ"tu par profilakses iespÄ"jām, atgādinātu par iespÄ"jām valsts apmaksātajām pārbaudÄ"m un iedroÅ¡inātu to veikÅ¡anai. PÄ"c iespÄ"jas ātrāk atklātas saslimÅ¡anas ārstÄ"Å¡ana izmaksā daudz mazāk gan pacientam, gan valstij, kā arÄ« ļauj saglabāt dzÄ«ves kvalitāti pÄ"c iespÄ"jas ilgāk, kas Ä«paÅ¡i svarÄ«gi saistÄ«bā ar sabiedrÄ«bas novecoÅ¡anos. Solidaritātes un godÄ«guma princips mums svarÄ«gs, lai saglabātu nācijas labo slavu un turpinātu attÄ«stÄ«bu - stiprām dzimtām  vairākās paaudzÄ"s nepiecieÅ¡ami kvalitatÄ«va un pieejama veselÄ«bas aprÅ«pe vecumdienās. Bez pagātnes nav nākotnes.

VeselÄ«bas aprÅ«pes finansÄ"Å¡anas likumprojekts paredz turpmāk daļu veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojumu sasaistÄ«t ar iedzÄ«votāja attieksmi pret savu valsti. Mana pieredze rāda, ka vairums pacientu, kuru attieksme pret veselÄ«bu un dzÄ«vesveidu ir pavirÅ¡a, bieži nonāk slimnÄ«cā. Visos Å¡ajos gadÄ«jumos tiek sniegta nepiecieÅ¡amā neatliekamā palÄ«dzÄ«ba, nevienam tā netiek atteikta. Tāpat ik dienas notiek aktÄ«va sadarbÄ«ba ar sociālo darbinieku, ko Å¡ie cilvÄ"ki novÄ"rtÄ" pozitÄ«vi, jo tiek radÄ«ta droÅ¡Ä«bas sajÅ«ta, ka kāds par viņiem rÅ«pÄ"jas. Å Ä« iemesla dÄ"ļ ceru, ka stiprinot primāro veselÄ«bas aprÅ«pi, Ä£imenes ārsta māsas bÅ«s tās, kuras veicinās pacientam "pleca sajÅ«tu". Manā ikdienā ambulatorajā praksÄ" uz jautājumu "Kas ir JÅ«su Ä£imenes ārsts?", nereti nākas dzirdÄ"t visai interesantas atbildes. Pacienti saka, ka viņiem tāda nemaz nav, vai neesot apmeklÄ"jis to pat piecus gadus, Ä«sti nezina, vai viņa Ä£imenes ārsts vÄ"l strādājot, sen jau nedzÄ«vojot Å¡ajā novadā. Jau Å¡obrÄ«d pieejamā informācijas sistÄ"ma ātri sniedz atbildi un dažu minÅ«Å¡u laikā to iespÄ"jams noskaidrot. LÄ«dz ar to arÄ«, ievieÅ¡ot jauno veselÄ«bas aprÅ«pes finansÄ"Å¡anas likumu un attiecÄ«gi sasaistot dažādās informācijas bāzes, sistÄ"ma bÅ«s lÄ«dzÄ«ga, datorā apskatot nodokļu nomaksas aili un problÄ"mu gadÄ«jumā, piemÄ"ram, informÄ"jot sociālo darbinieku. MÅ«su ieguldÄ«jums veselÄ«bas veicināšanas programmās nav ne graÅ¡a vÄ"rts, ja nespÄ"jam panākt solidāru un godÄ«gu attieksmi pret veselÄ«bu arÄ« finansiālā ziņā. 

Nacionālā attÄ«stÄ«bas plāna mÄ"rÄ·is ir strauja ekonomikas izaugsme, kas iespÄ"jama vien tā centrā esot veselam cilvÄ"kam. LÄ«dz ar to plāna veselÄ«bas sadaļā intensÄ«vs darbs jāveido tā, lai pensionÄ"Å¡anās vecumam paaugstinoties un sabiedrÄ«bai kopumā novecojoties, veselÄ«ga mūža garums palielinātos par trim gadiem. AnalizÄ"jot to strukturālo sadalÄ«jumu, kāds paredzÄ"ts veselÄ«bas apdroÅ¡ināšanas koncepcijā un veselÄ«bas aprÅ«pes finansÄ"Å¡anas likumā, varÄ"sim prognozÄ"t, kuras slimÄ«bas prevalÄ"s, lÄ«dz ar to racionāli un ilgtermiņā plānojot investÄ«cijas.

Kā jau minÄ"ju iepriekÅ¡, PVO viena no karstajām diskusiju tÄ"mām ir starpministriju sadarbÄ«ba veselÄ«bas aprÅ«pÄ". Ceru, ka VeselÄ«bas aprÅ«pes finansÄ"Å¡anas likums veicinās labāku procesu izpratni un sadarbÄ«bu ar citām ministrijām - gan LabklājÄ«bas, gan IzglÄ«tÄ«bas un zinātnes, kā arÄ« FinanÅ¡u ministriju.  Jāuzsver, ka tieÅ¡i  FinanÅ¡u ministrijas interese ir saprast, kādiem  mÄ"rÄ·iem  nepiecieÅ¡ama  papildus nauda un kā valsts budžeta lÄ«dzekļus ieguldÄ«t tā, lai jÅ«tams labums bÅ«tu lielākajai sabiedrÄ«bas daļai. 

Liela problÄ"ma Latvijas veselÄ«bas aprÅ«pÄ" ir augstie pacientu lÄ«dzmaksājumi, kā arÄ« lielā maksas pakalpojumu sadaļa. Visus Å¡os pÄ"dÄ"jos Latvijas brÄ«vvalsts gadus skaļi runāts par nepiecieÅ¡amÄ«bu pÄ"c ievÄ"rojami lielākas procentuālās sadaļas no IKP veselÄ«bas nozarei. Tajā pašā laikā, pat par spÄ«ti valdÄ«bas deklarācijās rakstÄ«tajiem mÄ"rÄ·iem, neviens no politiskiem spÄ"kiem, ministru prezidentiem, finanÅ¡u ministriem un veselÄ«bas ministriem nav panākuÅ¡i, ka pietuvojamies vismaz pusei no Eiropas vidÄ"jiem skaitļiem. IespÄ"jams, tas tāpÄ"c, ka Å¡ai procesā nekādi nav bijusi  iesaistÄ«ta pati sabiedrÄ«ba. IespÄ"jams, ka kādam ir izdevÄ«ga valsts lÄ«dzekļu novirzÄ«Å¡ana konkrÄ"tā virzienā, kas ne vienmÄ"r atbilst "Nacionālā attÄ«stÄ«bas plāna" izvirzÄ«tiem mÄ"rÄ·iem un visbeidzot, varbÅ«t valsts ekonomikas stabilitātes nodroÅ¡ināšanai maksas medicÄ«na ir naudas plÅ«smas regulÄ"Å¡anas mehānisms, tāpat kā elektrÄ«ba, gāze un citi resursi. 

SabiedrÄ«bas lÄ«dzdalÄ«bai veselÄ«bas aprÅ«pes finansÄ"Å¡anas procesos ir ļoti nozÄ«mÄ«ga loma. SvarÄ«gi ikvienam analizÄ"t un paÅ¡am izvÄ"rtÄ"t, ko varam iegÅ«t, valstij pārdomāti un atbildÄ«gi ievieÅ¡ot VeselÄ«bas aprÅ«pes finansÄ"Å¡anas likumu. Tāpat svarÄ«gi, lai masu mediji sabiedrÄ«bai svarÄ«gu un nozÄ«mÄ«gu jautājumu risināšanu nepadarÄ«tu par politisko rÄ"Ä·inu kārtoÅ¡anu.