ASV vēstnieks: Svarīgi, ko lietas labā varam darīt kopā

ASV viceprezidents Džo Baidens, pametot Viļņu, kur tikās ar Latvijas Valsts prezidentu Andri BÄ"rziņu, pÄ"c tikÅ¡anās bijis ļoti apmierināts, intervijā Ä«si pÄ"c tās portālam Diena.lv saka ASV vÄ"stnieks Latvijā Marks Pekala. "Tā bija ļoti laba diena ASV un Latvijas attiecÄ«bām, tā bija ļoti laba diena ASV un Baltijas attiecÄ«bām, tas bija bÅ«tiski, ka viceprezidents atbrauca," teica Pekala. Vienlaikus viņš atgādināja arÄ« Baidena Viļņā teikto - tikÅ¡anās laikā runāts nevis par to, ko ASV var darÄ«t Latvijas un Baltijas labā, bet par to, ko mÄ"s varam darÄ«t visi kopā.

Kāda ir galvenā ziņa, ko viceprezidents Baidens atvedis Baltijas valstīm?

Viceprezidents atbrauca, jo to lÅ«dza prezidents Obama. Bija vairākas galvenās ziņas. Pirmkārt, bija bÅ«tiski ar sabiedrotajiem runāt par mÅ«su 5.panta saistÄ«bām. MÄ"s uztveram ļoti nopietni NATO saistÄ«bas, lai saglabātu visu dalÄ«bvalstu teritoriālo vienotÄ«bu un suverenitāti. SvarÄ«gākā vÄ"sts bija vÄ"lreiz apstiprināt, ka mÄ"s 5.pantu uzsveram ļoti, ļoti nopietni. Viceprezidents Baidens vārdu "ļoti" lietoja trÄ«s reizes - ļoti, ļoti, ļoti nopietni. Tā ir svarÄ«ga vÄ"sts, kuru latvieÅ¡i saprot. Bija arÄ« citi tikÅ¡anās elementi un vÄ"sts, kā vienam otru kā sabiedrotajiem un draugiem atbalstÄ«t ekonomikā, enerÄ£Ä"tikas droÅ¡Ä«bā un citos veidos. Par to runājam vienmÄ"r, bet Å¡oreiz tas notika Ukrainas, Krimas un Krievijas rÄ«cÄ«bas kontekstā.

Latvijai tagad ir ļoti bÅ«tiski sajust Baltijas reÄ£ionā NATO klātbÅ«tni. Vai to ir iespÄ"jams palielināt?

Å Ä«s diskusijas virzās. Kā jÅ«s ziniet, mÄ"s jau esam palielinājuÅ¡i savu klātbÅ«tni ļoti svarÄ«gajā Baltijas gaisa patrulÄ"Å¡anas misijā, kas bijusi Å¡eit daudzus gadus. Ierasti no katras misijas valsts Å¡eit Å auļos ir četri iznÄ«cinātāji. Gada pirmajā pusÄ" rotācijas kārta pienāca ASV, četru iznÄ«cinātāju vietā esam nosÅ«tÄ«juÅ¡i vÄ"l seÅ¡us, kopā sanāk desmit. BÅ«s daudz divpusÄ"ju Latvijas un ASV diskusiju, trÄ«s Baltijas partneri spriedÄ«s ar ASV par iespÄ"jamu jaunu aprÄ«kojumu, jauniem pirkumiem. Visas trÄ«s Baltijas valstis pievÄ"rÅ¡ lielāku uzmanÄ«bu aizsardzÄ«bas attiecÄ«bām. BÅ«s arÄ« plaÅ¡a NATO diskusija, tostarp par mācÄ«bām. Diskusijās tiks ņemts vÄ"rā Krimas un Ukrainas konteksts.

JÅ«s runājat par plaÅ¡a veida NATO klātbÅ«tni reÄ£ionā, bet Latvijā izskanÄ"jusi arÄ« doma par patstāvÄ«gu NATO bāzi reÄ£ionā.

Nezinu, vai tas ir apspriests NATO, bet acÄ«mredzot nākotnÄ" redzÄ"sim visdažādākās diskusijas.

Bijušas arī runas par NATO aizsardzības plāniem Baltijai. Vai par tiem tiks spriests gaidāmajā NATO samitā?

Šīs diskusijas NATO  notiek, bet tās nav publiskas diskusijas. Par operacionālām militāras alianses darbībām plaši netiek runāts un tam ir labi nodomi.

Saprotu, ka jūs nevarat runāt par plānu detaļām, bet vai varam būt droši, ka šādi plāni ir?

NATO ļoti, ļoti nopietni uztver 5.panta saistÄ«bas, tas ir alianses pamats. NATO saprot, ka tās mÄ"rÄ·is un misija ir aizstāvÄ"t dalÄ«bvalstis pret visa veida uzbrukumiem. Kad ASV 2001.gada 11.septembrÄ« uzbruka teroristi, sekoja NATO rÄ«cÄ«ba. Uzbrukums bija vienai valstij, atbildÄ"ja visas. Visas NATO dalÄ«bvalstis saprot, ka tā ir viņu pamatatbildÄ«ba.

Notikumi Ukrainā mainījuši drošības situāciju visā reģionā. Mums būtiska ir ne tikai NATO reakcija, bet arī Eiropas Savienības (ES) nostāja. Vai tā ir pietiekama?

Par reakcijām var domāt dažādos lÄ«meņos - individuāli, reÄ£ionāli, militārās alianses jeb NATO lÄ«menÄ«, ES, kas apvieno  suverÄ"nas valstis, lÄ«menÄ«. NATO reaÄ£Ä" savā veidā, ES ir sava atbildÄ«ba un iespÄ"jas. ES noteikusi sankcijas pret Janukoviča valdÄ«bas un Krievijas pārstāvjiem. Vai domājam, ka tas ir atbilstoÅ¡i? Jā, tas ir lÄ«dzÄ«gi mÅ«su rÄ«cÄ«bai. ASV ir ciešā kontaktā ar ES dalÄ«bvalstÄ«m un Eiropas Komisiju. Referendums Krimā bija nelegāls, Krievijas spÄ"ki pārkāpj Ukrainas suverenitāti un teritoriālo vienotÄ«bu. MÄ"s ticam un visi ES partneri tic, ka Krievijai ir jāsamaksā par savu rÄ«cÄ«bu. MÄ"s esam gatavi darÄ«t vairāk, ja apstākļi to prasÄ«s. Vienlaikus mÄ"Ä£inām arÄ« piedāvāt diplomātisku risinājumu - spriedzes mazināšanu.

Viceprezidents Baidens runāja arÄ« par energodroÅ¡Ä«bu. Kā ASV Å¡ajā jautājumā var palÄ«dzÄ"t Baltijai?

Par energodroÅ¡Ä«bu esam runājuÅ¡i vairākus gadus - par nepiecieÅ¡amÄ«bu palielināt jebkuras valsts energoneatkarÄ«bu, diversificÄ"jot resursu piegādes un piegāžu infrastruktÅ«ru. ArÄ« ES Å¡ajā jautājumā bijusi ļoti aktÄ«va - ir tā dÄ"vÄ"tā trešā enerÄ£Ä"tikas pakete, Baltijas enerÄ£Ä"tikas tirgus starpsavienojuma programma. ASV pilnÄ«bā to atbalsta un cieÅ¡i strādā ar valdÄ«bām, lai Å¡ajās programmās bÅ«tu progress. Tas prasa daudz laika, ir dārgi, bet ir ļoti, ļoti svarÄ«gi. Latvija to noteikti saprot, to saprot Baltijas valstis.

VarbÅ«t arÄ« situācija Ukrainā liks mÅ«su amatpersonām par energodroÅ¡Ä«bu domāt vÄ"l vairāk.

CilvÄ"ki vienmÄ"r domājuÅ¡i par energodroÅ¡Ä«bu. Notikumi Ukrainā un Krimā ir vairojuÅ¡i energodroÅ¡Ä«bas un arÄ« citu droÅ¡Ä«bas elementu nozÄ«mi.