Callidus Capital valdes loceklis Siksnis: Ekonomiskajā karā uzvarētāju nav

Politiskā krÄ«ze Krimā, smagā situācija Ukrainā kopumā un Krievijas neprognozÄ"jamā uzvedÄ«ba, ir nostādÄ«jusi Rietumu pasauli grÅ«tas un duālas izvÄ"les priekšā - pasivitāte un kavÄ"Å¡anās pieņemt nozÄ«mÄ«gus lÄ"mumus var ilgtermiņā izmaksāt ļoti dārgi un radÄ«t neatgriezeniskas konsekvences, savukārt jebkuras sankcijas bÅ«s abpusÄ"ji sāpÄ«gas.

Å Ä« dilemma izskaidro arÄ« bÅ«tiski atÅ¡Ä·irÄ«go ASV un Eiropas SavienÄ«bas valstu reakciju un retoriku attiecÄ«bā uz Krieviju. ASV, kuras ekonomiskās un tirdzniecÄ«bas saites ar Austrumu lielvaru ir salÄ«dzinoÅ¡i nenozÄ«mÄ«gas, ne tikai daudz asāk nosodÄ«juÅ¡as Krimas aneksiju, bet arÄ« piemÄ"rojuÅ¡as pirmās sankcijas. Baltais nams jau apstiprinājis Executive Order, procedÅ«ru, kas pieļauj sankcijas pret fiziskām un juridiskām personām, kas bijuÅ¡as iesaistÄ«tas demokrātisko procesu, Ukrainas teritoriālās integritātes un suverenitātes apdraudÄ"Å¡anā. Nav noteikts konkrÄ"ts personu loks, kas Å¡Ä« lÄ"muma realizÄ"tājiem atstāj visai plaÅ¡as interpretācijas iespÄ"jas. AizvadÄ«tajā nedÄ"ļā valsts departaments ieviesa arÄ« ASV vÄ«zu izsniegÅ¡anas aizliegumu personām, kas bijuÅ¡as iesaistÄ«tas cilvÄ"ktiesÄ«bu pārkāpumos Ukrainā, vai apdraudÄ"juÅ¡i tās suverenitāti un teritoriālo vienotÄ«bu. Vienlaikus ASV kongress ir pieņÄ"mis vairākus deklaratÄ«vus lÄ"mumus, izsakot atbalstu Kijevas jaunajai valdÄ«bai, kā arÄ« spÄ"ris pirmos ekonomiskās palÄ«dzÄ«bas soļus. Vairāki vadoÅ¡ie republikāņu senatori ir rosinājuÅ¡u Krievijas izslÄ"gÅ¡anu no G8, kā arÄ« turpmāku sankciju pastiprināšanu attiecÄ«bā uz Krieviju, nerunājot jau par to, ka NATO ietvaros amerikāņu gaisa spÄ"ki pastiprinājuÅ¡i patrulÄ"Å¡anu Baltijas gaisa telpā. 

TurpretÄ« Eiropas SavienÄ«bas rÄ«cÄ«ba ne tuvu nav bijusi tik ātra, noteikta un pat ne vienota. Å obrÄ«d Eiropas valstis tikai vārdos, ar lielu devu piesardzÄ«bas, ir pauduÅ¡as nosodÄ«jumu Krievijai, kā arÄ« deklaratÄ«vu atbalstu Kijevas jaunajai valdÄ«bai, solot ekonomisku atbalstu grÅ«tÄ«bās nonākuÅ¡ajai Ukrainas valdÄ«bai un gatavÄ«bu atsākt sarunas par ES sadarbÄ«bas lÄ«gumu. Pagaidām citas sankcijas Eiropas SavienÄ«ba attiecÄ«bā pret Krieviju nav piemÄ"rojusi. Tam visticamāk galvenais iemesls ir ES un lielākās daļas to dalÄ«bvalstu ciešās ekonomiskās saites ar Krieviju, ko atseviÅ¡Ä·os gadÄ«jumos varÄ"tu nosaukt pat par abpusÄ"ju ekonomisku atkarÄ«bu. SvarÄ«gākais no tās aspektiem ir gāze, ko Krievija ir lielākais gāzes piegādātājs Eiropas SavienÄ«bai. Savukārt Eiropa ir lielākais Krievija eksporta tirgus, kamÄ"r ES Krievija ir treÅ¡ais lielākais eksporta tirgus 120-130 miljardu eiro vÄ"rtÄ«bā. 

Lai gan spÄ"ku samÄ"rs ir par labu Eiropai, ilglaicÄ«gs "ekonomisks karÅ¡" radÄ«tu milzÄ«gus zaudÄ"jumus abās pusÄ"s. Krievijas ekonomikai sankcijas bÅ«tu postoÅ¡as, bet arÄ« Eiropas SavienÄ«bai konsekvences bÅ«tu ļoti smagas, Ä«paÅ¡i to valstu ekonomikai, kas vÄ"l nav atguvušās no pÄ"dÄ"jās krÄ«zes. Eiropas, tajā skaitā arÄ« Latvijas, atkarÄ«ba no Krievijas gāzes piegādÄ"m situāciju sarežģī vÄ"l vairāk, turklāt Å¡ai problÄ"mai nav ātra risinājuma vai alternatÄ«vas. Turklāt domājot par iespÄ"jamām Eiropas SavienÄ«bas sankcijām, arÄ« Krievija jau gatavo atbildes reakciju, izstrādājot likumdoÅ¡anu, kas pieļauj to valstu Ä«paÅ¡umu nacionalizāciju, kas piemÄ"ros sankcijas pret Krieviju. Ä€rvalstu investoriem Krievijā tas ir satraucoÅ¡s signāls un liek domāt par B un C rÄ«cÄ«bas scenāriju izstrādi. 

TāpÄ"c kā ticamāko ES atbildes reakciju uz Krievijas agresiju Ukrainā, varam sagaidÄ«t precÄ«zi "tÄ"mÄ"tu" vÄ"rÅ¡anos pret Krievijas politisko un Kremlim pietuvināto ekonomisko eliti, nosakot ceļoÅ¡anas un ekonomiskos ierobežojumus, piemÄ"ram, nosakot Eiropā izvietoto aktÄ«vu iesaldÄ"Å¡anu. Vienlaikus jāņem vÄ"rā, ka šādu reālu sankciju Ä«stenoÅ¡ana prasa nopietnus resursus. PiemÄ"ram, Latvijas bankām, Ä«paÅ¡i nerezidentus apkalpojoÅ¡ajām, tas nozÄ«mÄ"tu ievÄ"rojamas papildus kontroles mehānismus, lai Å¡os ierobežojumus efektÄ«vi realizÄ"tu praksÄ". Turklāt ārvalstu investoru acÄ«s Latvijas pievilcÄ«ba mazinās, jo, neraugoties uz Latvijas dalÄ«bu NATO un ES, investoru sabiedrÄ«bā Baltijas reÄ£ions primāri asociÄ"sies ar notikumiem Ukrainā un tiks uztverts kā riskantāks salÄ«dzinājumā ar citiem. DiemžÄ"l arÄ« gaidāmie notikumi 16. martā Å¡o uztveri var tikai saasināt, jo zināšanas un izpratne par notiekoÅ¡o postpadomju telpā, ir ļoti atÅ¡Ä·irÄ«ga un nereti vÄ"l „aukstā kara” stereotipos balstÄ«ta. 

Nevaram izslÄ"gt arÄ« pozitÄ«vu ekonomisko efektu, kad lÄ«dz ar kapitāla aizplÅ«di no Krievijas, tas varÄ"tu palielināt investÄ«cijas nekustamajos Ä«paÅ¡umos un nerezidentu noguldÄ«jumu pieaugumu. Pieņemot Å¡o "ātro naudu", ir jābÅ«t ļoti modriem nodalot "labo" no "sliktās". Tāpat esot vienotiem Eiropas SavienÄ«bas pozÄ«cijā pret Krieviju, Latvijai un Baltijas valstÄ«m bÅ«tu jādomā ne tikai par savu droÅ¡Ä«bu, bet arÄ« ekonomisko intereÅ¡u aizstāvÄ«bu un paÅ¡māju uzņÄ"mÄ"ju atbalstu, jo "ekonomiskajā karā" uzvarÄ"tāju nav.