Augulis: Kategoriski nepiekrītu veselības finansēšanai no sociālā budžeta

Joprojām VeselÄ«bas nozares darba grupas vadÄ«tājas Ilzes Viņķeles (VienotÄ«ba) izteikumi publiskajā telpā liecina, ka veselÄ«bas nozares samilzušās problÄ"mas vÄ"las risināt uz pensionāru un mazāk aizsargāto iedzÄ«votāju grupu rÄ"Ä·ina. Kategoriski nepiekrÄ«tu veselÄ«bas finansÄ"Å¡anai no sociālā budžeta, tādÄ"jādi uz vÄ"lÄ"Å¡anu rÄ"Ä·ina riskÄ"jot graut stabilu un sakārtotu sistÄ"mu, kas ir paredzÄ"ta citiem mÄ"rÄ·iem.

Katrs priekÅ¡likums lÄ«dz Å¡im uzlabot pensionāru situāciju, indeksÄ"jot pensijas vai pārrÄ"Ä·inot krÄ«zes laikā pieÅ¡Ä·irtās mazākas pensijas, atduras pret neizpratni un fiskālo disciplÄ«nu. Tāpat katru iniciatÄ«vu palielināt pensijas apmÄ"ru dÄ"vÄ" par populismu. Tajā pašā laikā bez jebkāda pamatojuma un ekonomiskās ietekmes izvÄ"rtÄ"juma aizvien valdÄ«bā izskatÄ«Å¡anai vÄ"las virzÄ«t priekÅ¡likumu par veselÄ«bas nozares finansÄ"Å¡anu no sociālā budžeta. 

Tas notiek neraugoties uz to, ka pat pusprocenta novirzÄ«Å¡ana citiem mÄ"rÄ·iem apdraud sociālā budžeta stabilitāti un, iespÄ"jams, arÄ« pensiju un citu pabalstu sekmÄ«gu izmaksu ilgtermiņā. VÄ"lÄ"Å¡anu cīņu karstumā tiek maldināta sabiedrÄ«ba, jo, Ä«stenojot šādu nodomu, tiktu saplosÄ«ts sociālais budžets, tam noraujot 3% jeb 233,2 miljonus eiro. Kā labklājÄ«bas ministrs to nevaru pieļaut, jo man ir jānosargā sociālā budžeta stabilitāte un jāgarantÄ" iedzÄ«votājiem sociālā droÅ¡Ä«ba.

Protams, ir jārisina samilzušās veselÄ«bas aprÅ«pes problÄ"mas, tomÄ"r nevar vienkārÅ¡i iegrābties sociālajā budžetā, kas tikai tagad ir sācis atkopties no krÄ«zes. BijusÄ« labklājÄ«bas ministre noteikti atceras, ka sociālā budžeta stabilizÄ"Å¡anai bija jāpieņem arÄ« daži pietiekami sāpÄ«gi lÄ"mumi, piemÄ"ram, pensionÄ"Å¡anās vecuma celÅ¡ana. Ja jau ir uzskats, ka sociālais budžets ir tik bagāts un spÄ"j finansÄ"t visu pÄ"c kārtas, tad, iespÄ"jams, nemaz nevajadzÄ"ja pacelt pensionÄ"Å¡anās vecumu?

Vienlaikus Viņķeles kundze klaji melo, ka labklājÄ«bas ministrs ir virzÄ«jis sociālo iemaksu samazināšanu par 0,5%. ArÄ« LabklājÄ«bas ministrija šādu iniciatÄ«vu nav piedāvājusi. LÄ«dz Å¡im esmu uzsvÄ"ris, ka vispirms kopumā jāsakārto nodokļu sistÄ"ma, vienlaikus ceļot minimālo algu un ar nodokli neapliekamo minimumu. Jāpanāk, lai cilvÄ"kiem pÄ"c nodokļu nomaksas paliktu reāli vairāk naudas maciņā, lÄ«dz ar to nodroÅ¡inot sev iespÄ"ju dzÄ«vot veselÄ«gāk, piemÄ"ram, lietojot kvalitatÄ«vu pārtiku un nodroÅ¡inot adekvātu profilaksi, tādÄ"jādi nekļūstot par pacientu. 

Šādā veidā samazināsies izdevumi veselÄ«bas nozarÄ", jo iedzÄ«votājiem bÅ«s mazāk jāpatÄ"rÄ" medicÄ«nas pakalpojumi un slimÄ«bas pabalsti. MÄ"s redzam, ka pÄ"dÄ"jos gados cilvÄ"ku ar invaliditāti skaits ir dubultojies un tam pamatā ir gan zemie ienākumi, gan tas, ka krÄ«zes laikā cilvÄ"kiem ar invaliditāti pensija vai pabalsts bija vienÄ«gie iespÄ"jamie ienākumi. Tāpat Å¡o skaitu ietekmÄ" veselÄ«bas aprÅ«pes nepieejamÄ«ba, jo iedzÄ«votāji pie ārsta vÄ"rÅ¡as novÄ"loti, savlaicÄ«gi nesaņemot medicÄ«nas pakalpojumus un rezultātā iegÅ«stot invaliditāti.

Ja arÄ« pusprocents izklausās kā sÄ«kums, attiecÄ«bā uz sociālo budžetu tās ir lielas summas. PiemÄ"ram, ja veselÄ«bas finansÄ"Å¡anai novirza 0,5% sociālā budžeta lÄ«dzekļus, tad tie ir apmÄ"ram 34,6 miljoni eiro 2015.gadā. Savukārt veselÄ«bas aprÅ«pei novirzot 3% tie bÅ«tu vismaz 233,2 miljoni eiro 2017.gadā, kas jau bÅ«tiski apdraud sociālā budžeta stabilitāti nākotnÄ". Šādā gadÄ«jumā bÅ«tu jādomā par atseviÅ¡Ä·u sociālās apdroÅ¡ināšanas veidu pārskatÄ«Å¡anu, tai skaitā jāvÄ"rtÄ" turpmākās pensiju izmaksas iespÄ"jas. 

IespÄ"jams, pastāv ilÅ«zija, ka Å¡is ir vienkāršākais veids kā ātri un nesāpÄ«gi pārdalÄ«t finansÄ"jumu. Tādā gadÄ«jumā redzu bÅ«tiskas pretrunas, jo iepriekÅ¡ man bija jācÄ«nās par papildu finansÄ"jumu pensiju indeksācijai un jāpierāda, ka sociālais budžets to spÄ"s nodroÅ¡ināt. Tāpat diskusijas par iespÄ"jām pārrÄ"Ä·ināt krÄ«zes laikā pieÅ¡Ä·irtās mazākās pensijas uztvÄ"ra kā nekoleÄ£iālu rÄ«cÄ«bu. TāpÄ"c vÄ"l jo vairāk pārsteidz, ka no sociālā budžeta var vienkārÅ¡i dažus procentus jeb vairākus simtus miljonu eiro noņemt nost. Tādā gadÄ«jumā mÄ"s nekavÄ"joties varam atļauties indeksÄ"t pensijas, ņemot vÄ"rā gan patÄ"riņa cenu indeksu, gan 50% no vidÄ"jās iemaksu algas. Tāpat varam pārrÄ"Ä·ināt krÄ«zes laikā pieÅ¡Ä·irtās pensijas, uzlabojot vairāk nekā 80 tÅ«kstoÅ¡u pensionāru situāciju. 

Aicinu rast ilgtermiņa risinājumu veselÄ«bas nozares problÄ"mu atrisināšanai. Kā jau iepriekÅ¡ uzsvÄ"ru, vispirms jāsakārto pati veselÄ«bas sistÄ"ma jau esošā finansÄ"juma ietvaros un tā palielinājums jāpamato ar noteiktiem pakalpojumu veidiem, to apjomu un nepiecieÅ¡amo sasniedzamo rezultātu. Faktiski runa ir par pakalpojumu groza definÄ"Å¡anu un skaidru valodu, ko valsts finansÄ" un ko nÄ". Ir jāizvairās no esošās situācijas, kad uzskaitÄ«to pakalpojumu klāsts it kā ir plaÅ¡s, bet realitātÄ" cilvÄ"ki vai nu gaida rindā vairākus gadus lÄ«dz pakalpojuma saņemÅ¡anai vai tāpat izvÄ"las saņemt maksas pakalpojumu, jo veselÄ«bas stāvokļa dÄ"ļ nevar gaidÄ«t rindā.

Sociālais budžets veidojas no cilvÄ"ku veiktajām sociālajām iemaksām, kas proporcionāli sadalās pa konkrÄ"tiem sociālās apdroÅ¡ināšanas veidiem. No sociālā budžeta tiek izmaksātas pensijas, dažāda veida pabalsti vecākiem, invaliditātes pabalsti, slimÄ«bas pabalsti u.c. Vienlaikus budžetā tiek veidots uzkrājums kā droÅ¡Ä«bas spilvens situācijām, kad ekonomisku svārstÄ«bu gadÄ«jumā strauji samazinās sociālo iemaksu maksātāju skaits. Å obrÄ«d sociālais budžets ir stabils un tajā pirmo gadu pÄ"c ekonomiskās krÄ«zes veidojas uzkrājums.