FM: Vērojams stabils privātā patēriņa pieaugums un pozitīvas tendences darba tirgū

Neskatoties uz ekonomiskās izaugsmes tempu samazināšanos kopÅ¡ šā gada sākuma, joprojām ir vÄ"rojams stabils privātā patÄ"riņa pieaugums un pozitÄ«vas tendences darba tirgÅ«, kas arÄ« nodroÅ¡ina ieņÄ"mumu izpildi atbilstoÅ¡i budžetā plānotajam, informÄ" FinanÅ¡u ministrija (FM).

Šā gada janvārÄ«-augustā valsts konsolidÄ"tā kopbudžeta finansiālais pārpalikums bija 312,4 miljoni eiro, taču tas ir samazinājies par 44,2 miljoniem eiro, salÄ«dzinot ar pÄ"rnā gada astoņiem mÄ"neÅ¡iem, un to pamatā noteica straujāks izdevumu kāpums.

Kopumā Å¡ogad tiek plānoti augstāki izdevumi tieÅ¡i gada pÄ"dÄ"jos mÄ"neÅ¡os, kas saistÄ«ts ar intensÄ«vu Eiropas SavienÄ«bas (ES) fondu projektu Ä«stenoÅ¡anu, kā rezultātā sagaidāms, ka lÄ«dz Å¡im uzkrātais kopbudžeta pārpalikums tiks pilnÄ«bā iztÄ"rÄ"ts un izdevumi pārsniegs ieņÄ"mumus.

KonsolidÄ"tā kopbudžeta ieņÄ"mumi šā gada astoņos mÄ"neÅ¡os pieauga par 98 miljoniem eiro jeb 1,7%, sasniedzot 5,787 miljardus eiro. IeņÄ"mumu pieaugumu pamatā nodroÅ¡ināja nodokļu ieņÄ"mumu kāpums par 162,2 miljoniem eiro jeb 3,8%, kur lielāko pieaugumu sniedza ieņÄ"mumi no pievienotās vÄ"rtÄ«bas nodokļa - par 88,4 miljoniem eiro jeb 8%, kas skaidrojams ar patÄ"riņa pieaugumu, kā arÄ« ar atmaksu samazināšanos, jo daļa no atmaksām tika veiktas 2013.gada decembrÄ«.

Savukārt nekustamā Ä«paÅ¡uma nodokļa ieņÄ"mumi palielinājās par 13,2 miljoniem eiro jeb 9,8%, salÄ«dzinot ar pagājušā gada janvāri-augustu, ko veicināja nekustamā Ä«paÅ¡uma kopÄ"jās kadastrālās vÄ"rtÄ«bas pieaugums, kā arÄ« iedzÄ«votāju savlaicÄ«gi veiktā nodokļa nomaksa par visu gadu. DarbaspÄ"ka nodokļu izpildÄ", salÄ«dzinot ar pÄ"rnā gada astoņiem mÄ"neÅ¡iem, bija vÄ"rojams ieņÄ"mumu pieaugums - ieņÄ"mumi no iedzÄ«votāju ienākuma nodokļa pieauga par 26,3 miljoniem eiro jeb 3%, savukārt uz kopbudžetu attiecināmie ieņÄ"mumi no sociālās apdroÅ¡ināšanas iemaksām palielinājās par 1,7 miljoniem eiro jeb 0,1%.

Tajā pat laikā sociālās apdroÅ¡ināšanas iemaksu atskaitÄ«jumi valsts fondÄ"to pensiju shÄ"mā pieauga par 53,6 miljoniem eiro jeb 47%, taču tie nav uzskatāmi par kopbudžeta ieņÄ"mumiem, norāda FM. AtÅ¡Ä·irÄ«bā no pārÄ"jiem nodokļu ieņÄ"mumiem ieņÄ"mumi no uzņÄ"mumu ienākuma nodokļa šā gada astoņos mÄ"neÅ¡os samazinājās par 4,4 miljoniem eiro jeb 1,8%. Šādas izmaiņas noteica augstākas nodokļa atmaksas, kam iemesls galvenokārt ir nodokļu atvieglojumu piemÄ"roÅ¡ana par nesadalÄ«to peļņu, kā arÄ« investÄ"Å¡ana pamatlÄ«dzekļos. Kopumā šā gada astoņu mÄ"neÅ¡u nodokļu ieņÄ"mumu plāns tika izpildÄ«ts 100,7% apmÄ"rā.

Savukārt nenodokļu ieņÄ"mumi, salÄ«dzinot ar pÄ"rnā gada atbilstoÅ¡o periodu, ievÄ"rojami saruka - par 50,4 miljoniem eiro jeb 12,1%, ko lielā mÄ"rā noteica samazinājums ieņÄ"mumos no dividendÄ"m, jo daļa uzņÄ"mumu, kas iepriekÅ¡ veica maksājumus par valsts kapitāla izmantoÅ¡anu, 2014.gadā tika atbrÄ«voti no Å¡o maksājumu veikÅ¡anas. Tāpat samazināšanos ietekmÄ"ja Å¡ogad nesaņemtie ieņÄ"mumi no valstij piederošā siltumnÄ«cefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecÄ«bas.

JanvārÄ«-augustā konsolidÄ"tā kopbudžeta izdevumu pieauguma temps (par 2,7%) pārsniedza ieņÄ"mumu pieauguma tempu (par 1,7%) un kopumā izdevumi bija 5,474 miljardi eiro. Izdevumu pieaugums bija vÄ"rojams tādās uzturÄ"Å¡anas izdevumu pozÄ«cijās kā atlÄ«dzÄ«ba (par 68,8 miljoniem eiro jeb 6,1%), subsÄ«dijas un dotācijas (par 40,1 miljonu eiro jeb 3,9%), sociālie pabalsti (par 20 miljoniem eiro jeb 1,3%), iemaksas ES budžetā (par 14,8 miljoniem eiro jeb 8,2%). TurpretÄ« kapitālie izdevumi samazinājās par 10 miljoniem eiro jeb 2,2%.

Izdevumu pieaugums atlÄ«dzÄ«bai ir skaidrojams ar minimālās darba algas paaugstināšanu un atalgojuma izlÄ«dzināšanu sabiedriskajā sektorā strādājoÅ¡ajiem no šā gada sākuma, skaidro FM. Tāpat pieaugums bija vÄ"rojams izdevumiem subsÄ«dijām un dotācijām, kas skaidrojams ar augstākiem izdevumiem ES fondu projektu Ä«stenoÅ¡anai Satiksmes ministrijai, kā arÄ« augstākiem izdevumiem VeselÄ«bas ministrijai valsts apmaksātās veselÄ«bas aprÅ«pes nodroÅ¡ināšanai. Lai gan kopÄ"jais bezdarbnieku skaits samazinās, tomÄ"r pieaug bezdarbnieka pabalsta saņÄ"mÄ"ju skaits, kā arÄ« palielinās pabalstu apmÄ"ri. Tas ietekmÄ" izdevumu kāpumu sociālajiem pabalstiem.

AtbilstoÅ¡i pÄ"dÄ"jām prognozÄ"m, kas ir iekļautas Latvijas Stabilitātes programmā 2014.-2017.gadam, vispārÄ"jās valdÄ«bas budžeta deficÄ«ts 2014.gadā tiek prognozÄ"ts 1% no IKP apmÄ"rā, taču Å¡obrÄ«d prognozes tiek aktualizÄ"tas. Tāpat ir sākts eirozonas dalÄ«bvalstu gadskārtÄ"jais budžeta plānoÅ¡anas un lÄ"mumu pieņemÅ¡anas koordinācijas process, kas paredz, ka Latvijai kā eirozonas dalÄ«bvalstij sākotnÄ"jais nākamā gada VispārÄ"jās valdÄ«bas budžeta plāna projekts bÅ«s jāiesniedz Eiropas Komisijai lÄ«dz šā gada 15.oktobrim.