Kritikas Barišņikovs. \"Aiz Dieva žēlastības. Aicinājuma pēc\"

Lai skaistais bÅ«tu visur... Rakstu ar šādu nosaukumu 1975. gada 28. oktobrÄ« avÄ«zÄ" Pionieris ir publicÄ"jis Rudbāržu pamatskolas divpadsmitgadÄ«gais skolÄ"ns Normunds Naumanis.

Piruete līdz puslapai

ŽÄ"l, ka nebija iespÄ"jams izlasÄ«t, tieÅ¡i par kādu skaistumu Normunds bÄ"rnÄ«bā iestājies. Sakarā ar ārpolitikas un droÅ¡Ä«bas foruma RÄ«gas konference 2014 norisi bibliotÄ"ka apmeklÄ"tājiem bija slÄ"gta, un periodikas arhÄ«vs izmeta tikai rakstu nosaukumus, kas Naumaņa gadÄ«jumā tāpat ir gana daiļrunÄ«gi. BibliotÄ"ku atkal atvÄ"rs, rakstu izlasÄ«Å¡u, bet Normunda Naumaņa pasaule paliks aizslÄ"gta uz mūžu. Ir neizsakāmi žÄ"l, ka viņš nepaspÄ"ja uzrakstÄ«t memuārus un solÄ«to grāmatu par Alvi Hermani. ĪpaÅ¡i, redzot grāmatveikalu plauktos divdesmitgadÄ«gu Å¡ovbizpārstāvju "dzÄ«ves un darbu" sacerÄ"jumus... Normunds nesen vÄ"l priecājās, ka varbÅ«t viņam vÄ"lreiz bÅ«s iespÄ"ja intervÄ"t Mihailu Barišņikovu. Viņiem sapasÄ"ja. Normunds Naumanis bija kritikas Barišņikovs, kurÅ¡ spÄ"ja uzgriezt tādu vārdu pirueti, ka pirmais teikums reizumis beidzās lapas vidÅ«. Ar iekavām un palÄ«gteikumiem arÄ« tāpat kā Barišņikovs prata aizslÄ«dÄ"t uz ceļiem no viena skatuves/raksta stÅ«ra uz otru. Ar enerÄ£iju ražojoÅ¡u kaislÄ«bu. Normunda rakstu labākajos paraugos (un tādu bezkaislÄ«gi paÄ£Ä"roÅ¡ajā avÄ«zes fabrikas režīmā tomÄ"r bija pārsteidzoÅ¡i daudz) sakrita gan virtuoza forma, gan dziļš intelektuāli erudÄ«ts saturs, gan trausla cilvÄ"cÄ«ba. Jā, arÄ« tā, lai arÄ« NN, protams, ieies vÄ"sturÄ" kā viens no neÅ¡petnākajiem kritiÄ·iem.

Daudzi viņa talanta cienÄ«tāji pārdzÄ«voja Normunda sasÄ«kumoÅ¡anos. Viņš tiešām mÄ"dza pazaudÄ"t to Smiļģa "vienkārÅ¡Ä«bu, skaidrÄ«bu, kaislÄ«bu". Vai nu bÄ"rniÅ¡Ä·Ä«gajā "divkaujā" ar kolÄ"Ä£i Silviju Radzobi (viņas un citu laikabiedru atmiņas - KDi ceturtdien), vai - kaut kur interneta klaču zampā, no kuras iznāca tāds kā saburzÄ«ts, un tad rakstÄ«ja kā iemainÄ«ts, garām taisnÄ«bai. Izrādās, Naumanis pats to apzinājies jau 1989. gadā. Teātra VÄ"stnesī (nr. 2) pie raksta Cik tālu bÄ"gsim??? paÅ¡raksturojumā viņš raksta: "Ja nebÅ«tu iedzimtā slinkuma, darba veida un apstākļu (tomÄ"r, tomÄ"r!) nosacÄ«tās enerÄ£ijas izsÄ«kumoÅ¡anas un dažu citu maznozÄ«mÄ«gu sÄ«kumu, daudz vairāk rakstÄ«tu." NN spÄ"ja bÅ«t arÄ« pa Ä«stam necieÅ¡ams. Bet katrs raksts, kuru Normunds uzrakstÄ«ja sava talanta lÄ«menÄ«, to visu lika aizmirst jau tajā pašā brÄ«dÄ«.

Tuklu mītu spārniņi

Normunds Naumanis Latvijas teātra kritikā ienāca XX gadsimta 80. gadu otrajā pusÄ". Ar pilnu komplektu - jauns, skaists, talantÄ«gs, daudzsoloÅ¡s. BrÄ«vs. Ar tikko kā Maskavas Valsts Teātra mākslas institÅ«tā Teātra zinātnes fakultātÄ" iegÅ«tām pamatÄ«gām zināšanām mākslas vÄ"sturÄ" un ieelpotu pasaules elpu. ZÄ«mÄ«ga ir viņa recenzija par Māras ZālÄ«tes un Zigmara Liepiņa rokoperu LāčplÄ"sis intelektuāli revolucionārajā žurnālā Avots (1989. gads, janvāris-aprÄ«lis), kurā desmit gadu bija kultÅ«ras nodaļas redaktors. Atmodas augstākais punkts, nacionālā eiforija. Nedomāju, ka Normundam Latvijas brÄ«vÄ«ba bija mazāk svarÄ«ga, tomÄ"r viņš spÄ"ja saglabāt neaizmiglotu skatu: «Neesmu pārliecināts, vai tagad vajag tik daudz dekoratÄ«vas Latvijas. ArÄ« dejotāju izmargotajai Dzimtenes kontÅ«rai ir savas robežas, man rokoperā tās beidzās, kad jau ceturto reizi redzÄ"ju viena un tā paÅ¡a silueta vienas un tās paÅ¡as variācijas», un vÄ"l - ""tikai latvieÅ¡iem" - rakstÄ«ts uz kameras durvÄ«m. Bet tās jau nav tikai LāčplÄ"Å¡a autoru problÄ"mas. Tās ir "mazo kultÅ«ru" problÄ"mas, tās ir kultÅ«radaptācijas problÄ"mas, par ko nācās domāt internacionālo informācijas apmaiņas procesu kontekstā". Naumanis ar seismisku jÅ«tÄ«gumu pieskatÄ«ja Latvijas teātri, kultÅ«ru kopumā, lai tajā neieperinātos provinciālisms - pseidonacionālisms un dekoratÄ«va tautiskuma izpausmes. «TomÄ"r, ja atļauts palÅ«koties plašāk, ne tikai no kādas konkrÄ"tas Ä"kas logiem, tad tieÅ¡i astoņdesmitajos gados neko vairāk neredzÄ"sim kā kārtÄ"jo mÄ«tu par «latvieÅ¡u teātra augsto skatuvisko kultÅ«ru," NN raksta PiezÄ«mÄ"s uz kāda tukla mÄ«ta spārniņiem. (Avots. Nr. 5, 1987.)

EstÄ"tiskā bada režīmā NN kopā ar citiem kritiÄ·iem kaut kā pārdzÄ«voja 90. gadus - Latvijas teātra garÄ«go krÄ«zi, kad pa skatuvju gultām un skapjiem farsu lavÄ«nā lÄ"kāja vāverÄ«tes un sievieÅ¡u drÄ"bÄ"s pārÄ£Ä"rbuÅ¡ies māži. Normunds nebija pārsmÄ"jies lÄ«ks un it nemaz nepÅ«lÄ"jās to slÄ"pt.

Normunds Naumanis sagaidÄ«ja savu teātri un režisoru, kur viņa estÄ"tiskā un dzÄ«ves izjÅ«ta varÄ"ja atveldzÄ"ties. Citi to sauca par "lobÄ"Å¡anu", es - par gara radniecÄ«bu un kritiÄ·a laimi rakstÄ«t par izrādi, kas ir gudrāka par tevi un principā neaprakstāma. Dažas NN recenzijas par Alvja Hermaņa iestudÄ"jumiem gan Jaunajā RÄ«gas teātrÄ«, gan pasaulÄ" ir Ä«sti mākslas kritikas meistardarbi.

Normundam neprātÄ«gi garÅ¡oja valoda. Viņš bija retais, kurÅ¡ rakstÄ«ja, jÅ«tot stilu. Ja izrādei piemita kāda savdabÄ«ga estÄ"tika, Å¡Ä« stila dÄ«vainÄ«ba noteikti tika atspoguļota arÄ« viņa recenzijas valodā. Naumanis brÄ«vi pārvaldÄ«ja ironijas un sarkasma formas, runājot pretÄ« viedoklim, ka "smaidiņu" Ä"rā tas neesot vairs iespÄ"jams. Viņš neatgriezeniski pierādÄ«ja, ka kritiÄ·is nav ne sabiedrisko attiecÄ«bu speciālists, ne filologs, ne žurnālists. ArÄ« ne caurkritis režisors vai aktieris. Viņa izpildÄ«jumā teātra kritika bija atseviÅ¡Ä·s mākslas žanrs.

Normunds Naumanis dzīvoja sīkajās detaļās, kas padara tik skaistu, t. i., dzīvu, gan mākslu, gan dzīvi. Varbūt par to savā rakstā Lai skaistais būtu visur... rakstīja Rudbāržu pamatskolnieks?

"Aukstais dizains, funkcionālais minimālisms atmirs. Kuba istaba ar betona sienām, kuras vidÅ« ir perfekti balta gulta ar melnu veļu. Nu cik ilgi tā sildÄ«s tavu dvÄ"seli? Vajag, lai tur bÅ«tu kaÄ·Ä«tis. Lai tur bÅ«tu netÄ«rumiņš. Lai tur bÅ«tu nokritusi zeÄ·e. Lai tur bÅ«tu kaut kas tāds, kas vienkārÅ¡i cilvÄ"cisko apkārtni," pirms diviem gadiem NN teica KDi, kad ar interviju atzÄ«mÄ"jām viņa 50 gadus. Normundu es gribu atcerÄ"ties tādu.

Māra Misiņa Bijusī Dienas Kultūras nodaļas vadītāja. 19 gadu Naumaņa redaktore

Redaktoriem ar Normundu "dejot" nebija viegli. Viņš bija drusku Minhauzens: aizrautÄ«gs solÄ«tājs, elegants krāpnieks. Starp mums vienmÄ"r bija trauksmes zvans - raksta nodoÅ¡anas laiks. Normunds pret to izturÄ"jās kā jau mākslinieks, es - kā uzvilcies ugunsdzÄ"sÄ"js. Tās bija attiecÄ«bas, kurās spriegums nekad nebeidzās, bet, kad saņÄ"mu solÄ«to, bieži vien tā bija laimes sajÅ«ta - ir vÄ"rts Å¡o darbiņu darÄ«t! MÄ"s nereti strÄ«dÄ"jāmies, Normunds ārdÄ«jās par manām prasÄ«bām, reizÄ"m tomÄ"r piekāpās, vÄ"lāk teica - paldies... Ar savām zināšanām un talantu viņš arÄ« redaktoriem, korektoriem, maketÄ"tājiem un pastniekiem palÄ«dzÄ"ja nopelnÄ«t viņu dieniÅ¡Ä·o maizi. Es saku - paldies!

Dace Sparāne Dienas grāmatas redaktore

Nekad tā Ä«paÅ¡i nebiju piedomājusi, kas tieÅ¡i fiksÄ" kāda noteikta laikmeta aizieÅ¡anu, - Å¡odien (12.09.2014.) to ieraudzÄ«ju diezgan skaidri - protams, konkrÄ"tas personÄ«bas aizieÅ¡ana -, ar NN aiziet bÅ«tisks laikmets kino un teātra kritikā un kultÅ«ras laukā vispār - viņa vienmÄ"r gan personiski, gan intelektuāli dziļi izjustā jebkura kultÅ«ras norise, kas allaž bijusi viņa eseju un apskatu pamatā, bija tā, kas daudzus aicināja domāt patstāvÄ«gi un neļauties vispārpieņemtiem Å¡abloniem.

PÄ"teris Krilovs Kino un teātra režisors

Stiprs gājiens sanāca, gluži neparedzÄ"ti stiprs. Tā vienkārÅ¡i ņemt un izkāpt. Ne pieturā, bez bremzÄ"m un kloÄ·a raustÄ«Å¡anas. - Tikko izkāpa… Klasika. MÄ"s visi spÄ"lÄ"jam lotto: Septiņi. Deviņdesmit. Divdesmit astoņi... Kas tas? Dakteris (mierÄ«gi) - Trauciņš ar Ä"teri uzsprāga! Un tagad mÄ"s visi drÅ«zmÄ"simies, lai uzsistu Tev uz pleca, - Normund! Naumani! Es taču Tev vÄ"l Å¡ito neizstāstÄ«ju...

Tavs plecs bÅ«s ciets un dobjÅ¡ kā no bieza, bieza finiera un seja mierÄ«ga kā cilvÄ"kam, kas nepiedalās. Tā nebÅ«s pareizā seja, jo Tu vienmÄ"r un visur piedalÄ«jies. Ar visām iekšām. KaislÄ«gi. Bez atlaidÄ"m.

Pat tur, kur Tev riebās, ko Tu necieti, ko Tu gānÄ«ji trāpÄ«giem vārdiem, - Tu biji iekšā. Brīžiem Tu tā skatÄ«jies izrādes un filmas, ka Tevis tur bija vairāk par visiem, kas uz skatuves vai ekrāna, kopā. Ir viens ļoti vecs hronikas kadrs, kurā Normunds skatās Tautas kinoaktieru studijas koncertu (es zinu, mÄ"s ar Maiju Selecku to montÄ"jām filmā). Tajā kadrā viņš ir neiedomājami jauns un laimÄ«gs. VajadzÄ"tu to kadru sameklÄ"t. Tas arÄ« ir stiprs kadrs.

Dienas un Diena.lv redakcija dala zaudÄ"juma skumjas ar Normunda Naumaņa tuviniekiem un talanta cienÄ«tājiem.

AtvadÄ«Å¡anās no Normunda Naumaņa (12.01.1962.- 12.09.2014.) - 16. septembrÄ« Jaunā RÄ«gas teātra KamerzālÄ" plkst. 12-14.