Kazāks par nodokļiem: Atkal jau lāpīsim pagalam izdilušu mētelīti, kas sen jau par mazu

Latvijas nodokļu sistÄ"mas izmaiņas pÄ"dÄ"jos gados drÄ«zāk var raksturot kā diezgan haotiskas, nevis pārdomātas un konsekventas. Apstiprinot it kā nelielu nodokļu izmaiņu, bieži tiek aizmirsti iepriekÅ¡Ä"jie solÄ«jumi. LÄ"mumu pieņÄ"mÄ"ji reti kad izskaidro, kāpÄ"c tas darÄ«ts, un rodas sajÅ«ta, ka tā vienkārÅ¡i sanāca, jo to it kā diktÄ" tā brīža "politiskā loÄ£ika". KoncentrÄ"joties uz vienu atseviÅ¡Ä·u nodokli, tiek zaudÄ"ts kopskats, un ar laiku izrādās, ka, pavelkot deÄ·Ä«ti uz galvas, kājas atkal plikas un salst. Nereti tam ir negatÄ«va ietekme uz legālo uzņÄ"mÄ"jdarbÄ«bu, kamÄ"r Ä"nu ekonomikā strādājoÅ¡iem no tā ne silts ne auksts.

LabklājÄ«bas Ministrijas (LM) priekÅ¡likums atcelt valsts sociālās apdroÅ¡ināšanas obligāto iemaksu griestus un ieviest griestus sociālo pabalstu saņemÅ¡anai tiešām mazinātu ienākumu nevienlÄ«dzÄ«bu. Tas mazinātu darbaspÄ"ka nodokļu sloga regresivitāti - to starpā, kas nodokļus godÄ«gi maksā. Taču, Å¡is skatu punkts ir ļoti Å¡aurs un vienkārÅ¡ots. Apskatot vien vienu izmaiņu, nav skaidrs, kas notiks ar citiem iespÄ"jamajiem risinājumiem regresivitātes mazināšanai, t.sk., ar neapliekamo minimumu pacelÅ¡anu. Izmaiņas nodokļu sistÄ"mā ir jāskata kompleksi nevis katrs priekÅ¡likums atseviÅ¡Ä·i.

PaÅ¡laik LM ieteiktais darbaspÄ"ka nodokļu palielinājums uzņÄ"mumiem sadārdzinās izmaksas un var mudināt šādas legālas labi apmaksātas darba vietas pārcelt citur vai mainÄ«t atalgojuma sistÄ"mu, lai legāli Å¡o nodokļu slogu apietu. Protams, kā politikas izvÄ"le šāda nodokļu izmaiņa ir diskutÄ"jama, bet kāpÄ"c netiek diskutÄ"tas arÄ« citas iespÄ"jas? PiemÄ"ram, kāpÄ"c jau atkal tiek domāts, kā likt maksāt vairāk tiem, kas jau maksā, bet nemaksātāji atkal tiek cauri sveikā? LM no Å¡Ä«m likuma izmaiņām prognozÄ" papildus 45 miljonus eiro ienākumi gadā, kas nav slikti, bet ir nudien maz, salÄ«dzinot ar to, kas budžetā netiek iekasÄ"ts dÄ"ļ Ä"nu ekonomikas. Saskaņā ar RÄ«gas ekonomikas augstskolas pÄ"tÄ«jumu, Ä"nu ekonomikas Ä«patsvars Latvijā 2013.gadā bija 24% no IKP un 40% no kā bija aplokšņu algas. Aptuveni 2.2 miljardi eiro. Pieņemot, ka 40% no tā bÅ«tu jānomaksā nodokļos (darba ņÄ"mÄ"jiem un darba devÄ"jiem kopā), budžetam pÄ"rn garām aizgāja aptuveni 880 miljoni eiro.

Ienākumu nevienlÄ«dzÄ«bas mazināšana neapÅ¡aubāmi ir ļoti svarÄ«ga, tomÄ"r uz to jāskatās plašāk. Un Ä"nu ekonomikas mazināšana tam noteikti palÄ«dzÄ"tu, jo tas veicinātu ne tikai caurspÄ«dÄ«gāku uzņÄ"mÄ"jdarbÄ«bas vidi un godÄ«gāku konkurenci, tas mazinātu nevienlÄ«dzÄ«bu ne tikai nodokļu maksātāju vidÅ«, bet arÄ« starp nodokļu maksātājiem un nemaksātājiem. Jā, nodokļu progresivitātes palielināšana ir svarÄ«gs mÄ"rÄ·is, bet no sākuma bÅ«tu jāpanāk, lai nodokļus tiešām maksā. Citādi sanāks tā, ka atkal liekam ielāpu pagalam izdiluÅ¡am mÄ"telÄ«tim, kas sen jau par mazu.