SEB banka: Augustā dominē sezonalitāte un sankciju ietekme

Augustā cenu izmaiņas pārsteigumus neuzrādÄ«ja, un atbilstoÅ¡i prognozÄ"m cenu lÄ«menis kritās (-0,6%). Samazinājumu noteica cenu sarukums precÄ"m par 0,9%. TikmÄ"r pakalpojumiem cenas palielinājās par 0,1%.

Lielākā ietekme uz cenu pārmaiņām mÄ"neÅ¡a laikā bija cenu kritumam dārzeņiem, degvielai un apaviem. Samazinājumu noteica gan sezonalitātes, gan sankciju ietekme. Savukārt degvielas cenu samazinājumu veicina salÄ«dzinoÅ¡i labvÄ"lÄ«gais globālais piedāvājums un ne pārāk rožainas pieprasÄ«juma pieauguma prognozes.

TikmÄ"r gada inflācija ir sasniegusi 0,8%. Galvenais cenu pieauguma dzinulis ir pakalpojumi (+3,2%), ko silda iekÅ¡zemes patÄ"riņš. Turpretim preču cenas gada laikā ir kritušās par 0,1%. Gada laikā lielāko ietekmi uz inflāciju ir veidojis cenu kāpums ar mājokli saistÄ«tiem pakalpojumiem, viesnÄ«cu un restorānu pakalpojumiem, alkoholam, tabakai, atpÅ«tai un kultÅ«rai, kā arÄ« cenu kritumam degvielai. JāpiezÄ«mÄ", ka pārtikas cenu vidÄ"jais lÄ«menis gada laikā ir saglabājies nemainÄ«gs.

KamÄ"r pasaules reÄ£ionos iezÄ«mÄ"jas atÅ¡Ä·irÄ«gas inflācijas tendences, Latvijā dominÄ"s eirozonā vÄ"rojamā zemas inflācijas vide. Eirozonas ekonomiskās politikas veidotājiem paralÄ"li cīņai par izaugsmes stabilizÄ"Å¡anu, fokusā bÅ«s arÄ« deflācijas risku likvidÄ"Å¡ana. Šļauganā eirozonas ekonomika turpinās darboties ar nepilnÄ«gu jaudu, bet bezdarbs turÄ"s algu kāpumus. Uz leju inflāciju spiedÄ«s arÄ« sankciju ietekme uz pārtikas preču cenām. Neliels cenu sarukuma turpinājums varÄ"tu sekot arÄ« energoresursiem. TikmÄ"r Latvijā patÄ"rÄ"tāji vÄ"l labu laiku varÄ"s baudÄ«t zemu inflāciju, kaut pakalpojumos cenu pieaugums bÅ«s nedaudz naskāks. TādÄ"ļ inflācijas uztvere turpinās atÅ¡Ä·irties no inflācijas rādÄ«tāja.