Klotiņš: Latvijas mūziķi mūsu valsts PR bataljonā un viņu vajadzības

Septembris Latvijas kultÅ«ras dzÄ«vÄ" ir ievÄ"rojams ar to, ka mÅ«su valsts profesionālie orÄ·estri cits pÄ"c cita pārpildÄ«tās koncertzālÄ"s ar nerimtÄ«giem klausÄ«tāju aplausiem atklāj jaunās koncertsezonas. Brīžos, kad sezonas atklāšanas koncertu pacilājums atgādina par skaistajiem mirkļiem mÅ«zikā, laikrakstos rindojas recenziju atzinÄ«gie vārdi, un radio apskatos vÄ"l izskan spilgtākie akcenti, ir Ä«stais laiks atklāt mazāk zināmas vai apjaustas Latvijas profesionālo mÅ«ziÄ·u un viņu kolektÄ«vu valstiskā nozÄ«mÄ«guma dimensijas un atcerÄ"ties par jau ilgi un labi zināmām viņu vajadzÄ«bām.

Mūziķi kultūras diplomātijā

Pirms kāda laika aizsardzÄ«bas ministrs Raimonds VÄ"jonis presÄ" izteica apgalvojumu, ka Latvijai maigās varas tikpat kā nav. Teiktais izskanÄ"ja pietiekami plaÅ¡i un rosināja pārdomas par maigās varas nozÄ«mi ceļā uz Latvijas droÅ¡Ä«bas stiprināšanu. 

Latvijā daudzi pamana un apzinās Krievijas maigās varas ietekmi. TomÄ"r, cik liela izpratne mums Latvijā ir par to, kas palÄ«dz veidot mÅ«su valsts maigo varu?  PavasarÄ« presÄ" sabiedrisko attiecÄ«bu speciāliste Evija Ercmane uzdeva jautājumu "Kur Latvijai ņemt PR bataljonu?" Raksta autors uzdroÅ¡ināsies apgalvot, ka Latvijas PR bataljona viena spÄ"cÄ«ga vienÄ«ba jau darbojas -, to veido Latvijas profesionālie mÅ«ziÄ·i un viņu kolektÄ«vi. Turpmāk mazliet par to, kādÄ"ļ Å¡Ä« vienÄ«ba ir svarÄ«ga, un kādas ir tās vajadzÄ«bas laikā, kad Latvijai ir tik ļoti nepiecieÅ¡ama ārÄ"jās droÅ¡Ä«bas stiprināšana arÄ« ar kultÅ«ras diplomātijas lÄ«dzekļiem.

Jau ilgāku laiku kopÅ¡ Latvijas neatkarÄ«bas atjaunoÅ¡anas labvÄ"lÄ«gu nostāju par Latviju ir palÄ«dzÄ"juÅ¡i veidot Latvijas izcilie profesionālie mÅ«ziÄ·i un mÅ«zikas kolektÄ«vi. Reiz saviesÄ«gā pasākumā Latvijas Nacionālā Simfoniskā orÄ·estra koncertceļojuma laikā Japānā Latvijas vÄ"stniecÄ«bā Tokijā Andrejs Pildegovičs izteica domu, ka Latvijas mÅ«zikas kolektÄ«vi - orÄ·estri un kori - ir mÅ«su diplomātijas slepenais ierocis. Toreiz viņš atsaucās uz RÄ«gas Doma ZÄ"nu kora viesoÅ¡anos Baltajā namā. PÄ"c zÄ"nu dziesmotās vizÄ«tes bija kļuvis jÅ«tami vieglāk vienoties ar ASV prezidentu Baraku Obamu par Latvijai svarÄ«gām diplomātiskām norisÄ"m. 

LÄ«dzÄ«gs “maigās varas gājiens” norisinājās arÄ« pÄ"rnruden FrankfurtÄ" pie Mainas Eiropas Centrālās bankas rÄ«koto Latvijai veltÄ«to kultÅ«ras dienu atklāšanas koncertā. Frankfurtes Alte Oper koncertzālÄ" koncertu klausÄ«jās Latvijas vÄ"stniece Vācijā un lÄ«dzās viņai daudzu citu valstu vÄ"stnieki un augstas amatpersonas. Tā bija skaista sajÅ«ta un gandarÄ«jums, ka mums Latvijas Nacionālā simfoniskā orÄ·estra mÅ«ziÄ·iem diriÄ£enta Aināra RubiÄ·a vadÄ«bā kopā ar mÅ«su AkadÄ"misko kori Latvija patiesi izdevās aizkustināt klausÄ«tājus. DroÅ¡i vien lÄ«dz tam viņi par Latviju bija dzirdÄ"juÅ¡i daudzko - kļūmÄ«go valdÄ«bas un finanÅ¡u sektora spÄ"ku rÄ«cÄ«bu, kas ieveda Latviju tik dziļā dižķibelÄ", lielo emigrāciju, melÄ«gos Putina režīma intereÅ¡u lobÄ"tāju apgalvojumus par "tautieÅ¡u" apspieÅ¡anu Latvijā un vÄ"l ko citu. Taču mÅ«su koncerta augstais mākslinieciskais sniegums un cilvÄ"ciskā sirsnÄ«ba maigi noskaņoja viņus uzlÅ«kot Latviju ar cieņu un labvÄ"lÄ«bu. VÄ"lāk kā Nacionālā orÄ·estra mÅ«ziÄ·is es izjutu Ä«paÅ¡u gandarÄ«jumu, kad man atstāstÄ«ja Latvijas vÄ"stnieces Vācijā teikto, ka kolÄ"Ä£i vÄ"stnieki no citām valstÄ«m, Eiropas Centrālās bankas un Vācijas vadoÅ¡as amatpersonas ir izteikuÅ¡as viņai patiesus komplimentus par Latvijas mÅ«ziÄ·u sniegumu. 

Tie ir tikai divi piemÄ"ri, no Latvijas mÅ«ziÄ·u "maigajām ofensÄ«vām", bruÄ£Ä"jot ceļu Latvijas diplomātijas panākumiem. 

Zemais atalgojums un nozares nākotne

Domājot par Latvijas militāro aizsardzÄ«bu ir skaidrs: zinot notikumus Ukrainā un pieaugoÅ¡o Krievijas militāro aktivitāti Baltijas reÄ£ionā, Latvijai ir jāstiprina savus bruņotos spÄ"kus. Taču, kā tas ir kultÅ«ras diplomātijas laukā? ArÄ« Latvijas sabiedrisko attiecÄ«bu bataljona vienÄ«bā, ko veido mÅ«su izcilie un “starptautiski ietekmÄ«gie” mÅ«ziÄ·i, orÄ·estri un kori ir nepiecieÅ¡ami papildus resursi. Patlaban pastāv draudi tam, ka arÄ« nākotnÄ", Latvijas profesionālie orÄ·estri un kori varÄ"s spoži veidot Latvijas tÄ"lu Eiropā un pasaulÄ", un galvenais pilnvÄ"rtÄ«gi strādāt Latvijas tautas labā mÅ«su paÅ¡u valstÄ«.

Izejot no tā, ka profesionālo mÅ«ziÄ·u atalgojums Latvijā caurmÄ"rā ir neatbilstoÅ¡i zems, var Ä«stenoties šāds Latvijas nacionālajai mÅ«zikas kultÅ«rai nevÄ"lams scenārijs:

profesionālie mūziķi ilgstoši saņem ieguldītās izglītības apjomam neatbilstošu atalgojumu;

â†"

rezultātā ilgtermiņā krÄ«t profesijas prestižs, un perspektÄ«vie mÅ«zikas skolu studenti neizvÄ"las citu karjeras ceļu;

â†"

vai, kā tas jau notiek, mÅ«zikas studenti pÄ"c apmaiņas studiju semestriem Rietumeiropas valstÄ«s izvÄ"las tur palikt, jo atrod daudz labāk apmaksātu darbu, nekā viņiem var piedāvāt Latvijā;

â†"

lÄ«dz ar to profesionālā mÅ«zika - vesela nacionālās kultÅ«ras nozare tiek apdraudÄ"ta, jo nav vairs vietÄ"jo speciālistu, kas tajā strādā;

â†"

tad izeja ir aicināt speciālistus no ārzemÄ"m,

vai

valsts zaudÄ" profesionālos mÅ«zikas kolektÄ«vus,

â†"

līdz ar to Latvijai vairs nav "diplomātijas slepenā ieroča" - izcilo profesionālo mūzikas kolektīvu,

un

Latvijā vājinās tautas nacionālā paÅ¡apziņa, ko ļoti spÄ"cÄ«gi veido un uztur lepnums par nacionālās kultÅ«ras, tostarp, profesionālās mÅ«zikas sasniegumiem.

PiemÄ"rs Å¡ai situācijai ir Latvijas Nacionālais simfoniskais orÄ·estris. LNSO koncerti ir klausÄ«tāju iemīļoti gan RÄ«gā, gan citās Latvijas pilsÄ"tās. Nacionālais orÄ·estris piedalās visos lielākajos Latvijas reprezentācijas pasākumos. Tādi bija Å¡ogad RÄ«gas Eiropas kultÅ«ras galvaspilsÄ"tas ietvaros, piemÄ"ram, koncerts “DzimuÅ¡i RÄ«gā” un Pasaules Koru olimpiādes galvenie koncerti. 2015. gadā tieÅ¡i Nacionālais orÄ·estris spÄ"lÄ"s Latvijas ES prezidentÅ«ras koncertos RÄ«gā un ParÄ«zÄ". LNSO strādā Latvijas patrioti, kurus darbā vada entuziasms un profesijas mÄ«lestÄ«ba. TieÅ¡i grÅ«tajos gados ievÄ"rojami auga orÄ·estra mākslinieciskais lÄ«menis un koncertu apmeklÄ"tÄ«ba. 2009. gada laikā valsts galvenā orÄ·estra mÅ«ziÄ·u atalgojums tika samazināts par pusi. Patlaban tas ir mazāks par valstÄ« vidÄ"jo algu sabiedriskajā sektorā strādājoÅ¡ajiem, un atalgojums tālu atpaliek no pirms krÄ«zes lÄ«meņa.

Fināls: risinājumu gaidot

Ko valstiski ir jādara Latvijas kultÅ«ras diplomātijas muzikālo spÄ"ku labā? Saeimas, nozares ministrijas un citu ministriju lÄ«menÄ« ir jānonāk pie sapratnes, ka profesionālās mÅ«zikas kolektÄ«vi Latvijā ir nozÄ«mÄ«gi valsts kultÅ«ras diplomātijas, kultÅ«ras identitātes un nacionālās paÅ¡apziņas stiprinātāji un, ka to darbÄ«ba zema atalgojuma apstākļos ir apdraudÄ"ta. Pirmkārt, ir jāpanāk, ka 2015. gadā visos profesionālajos mÅ«zikas kolektÄ«vos mÅ«ziÄ·a mazākā darba alga par pilnas slodzes darbu ir vismaz vidÄ"jās sabiedriskā sektora algas lielumā. Otrkārt, ir jānodroÅ¡ina ikgadÄ"js atalgojuma pieaugums (20% ik gadus), lai algas pakāpeniski tuvotos lÄ«menim, kāds bija pirms krÄ«zes. Atalgojuma pieaugums ir svarÄ«gs, lai topoÅ¡ie profesionāļi bÅ«tu pārliecināti, ka strādājot par mÅ«ziÄ·iem, varÄ"s nopelnÄ«t ieguldÄ«tajam mācÄ«bu laikam atbilstoÅ¡u atalgojumu. AttiecÄ«bā uz nacionālas nozÄ«mes kultÅ«ras organizācijām ir jāpieņem atseviÅ¡Ä·i likumi, kas nosaka to nacionālo statusu un paredz šādu kolektÄ«vu mÅ«ziÄ·iem augstāku atalgojumu.

Maija beigās ar svinÄ«gu valsts augstāko amatpersonu atklāšanas runu ievadÄ«tu Nacionālā Simfoniskā orÄ·estra koncertu tika atklāta Vidzemes koncertzāle CÄ"sÄ«s. 2015. gada nogalÄ" sola atklāt arÄ« Liepājas jauno koncertzāli. Jaunas un labas koncertzāles reÄ£ionos un galvaspilsÄ"tā ir vajadzÄ«gas. Ir prieks, ka tās top. Taču Latvijas PR bataljona profesionālo mÅ«ziÄ·u vienÄ«ba gaida to brÄ«di, kad viņi varÄ"s ne tikai spÄ"lÄ"t jaunās koncertzālÄ"s, bet viņu darbs Latvijas kultÅ«ras un Latvijas tÄ"la spodrināšanas labā tiks novÄ"rtÄ"ts ar atbilstoÅ¡a lÄ«meņa atalgojumu. NoslÄ"gumā jāteic, ka patiesi iepriecina tas, ka kultÅ«ras ministre Dace Melbārde jau ir skaidri pateikusi, ka kultÅ«ras darbinieku, tostarp mÅ«ziÄ·u cienÄ«gs atalgojums ir kultÅ«rpolitikas prioritāte, veidojot 2015. gada budžetu. Lai notiek, ka nākamā valdÄ«ba un Saeima Å¡o prioritāti Ä«steno dzÄ«vÄ"!