Partiju viedokļi par labākajām \"zālēm\" Latvijas veselības aprūpes sistēmai

Kā pretendenti uz Saeimas deputātu vietām plāno risināt samilzušās problÄ"mas veselÄ«bas aprÅ«pes jomā - triju partiju pārstāvju viedokļus uzklausÄ«ja Romāns Meļņiks.


Einars Repše, Saeimas deputāta kandidāts (Latvijas attīstībai)

Kādus uzlabojumus piedāvājat veselÄ«bas aprÅ«pes sistÄ"mā?

Jāsaprot, ka mums ir galÄ«gi strādātnespÄ"jÄ«ga sistÄ"ma. Valsts plāno, cik cilvÄ"ki slimos, kur, kādi ārsti un cik lielā apmÄ"rā viņus apkalpos, tad attiecÄ«gi sadala finansÄ"jumu. Šādā sistÄ"mā rindas, deficÄ«ts, pakalpojumu kvalitātes trÅ«kums ir parasta parādÄ«ba. Tā ir vispārÄ"ja centrāli plānotu sistÄ"mu Ä«paÅ¡Ä«ba, tas nav tikai mÅ«su Latvijas veselÄ«bas aprÅ«pei raksturÄ«gs.

Mans piedāvājums ir pāriet uz tādu veselÄ«bas aprÅ«pes sistÄ"mu, kādu redzam attÄ«stÄ«tajos Rietumos un kur pÄ"c analoÄ£ijas ar tirdzniecÄ«bu - pārdevÄ"ji ir laipni, preces ir pieejamas, pat ir to pārpilnÄ«ba, cenas krÄ«tas konkurences rezultātā. Tā ir apdroÅ¡ināšanā bāzÄ"ta veselÄ«bas aprÅ«pes sistÄ"ma, kas ietver solidaritātes elementus, ir ļoti pieejama, nodroÅ¡ina jebkura cilvÄ"ka veselÄ«bas aprÅ«pes vajadzÄ«bas. Tās ievieÅ¡ana automātiski izskaudÄ«s rindas, iebÅ«vÄ"tie mehānismi nodroÅ¡inās iespÄ"jami efektÄ«vu lÄ«dzekļu izmantoÅ¡anu jebkurā lÄ«menÄ«, bÅ«s nodroÅ¡ināta pakalpojumu efektivitāte un pieejamÄ«ba tur, kur tie vajadzÄ«gi.

Å obrÄ«d veselÄ«bas aprÅ«pei valsts katru gadu tÄ"rÄ" aptuveni 400 eiro uz cilvÄ"ku, un vÄ"l mÄ"s aptuveni pusi no tā maksājam paÅ¡i individuāli. Å o paÅ¡u naudu manis piedāvātā sistÄ"ma izmantos, nodroÅ¡inot labu, kvalitatÄ«vu veselÄ«bas aprÅ«pi bez rindām, bez lÄ«dzmaksājumiem - ja esi apdroÅ¡ināts, par visu samaksā apdroÅ¡inātājs, tev nekas vairs ārsta kabinetā nav ne oficiāli, ne neoficiāli jāmaksā. BÅ«s laipna apkalpoÅ¡ana, jo ārsti bÅ«s ieinteresÄ"ti, lai pie viņiem nāk pacienti. ApdroÅ¡inātāji bÅ«s ieinteresÄ"ti, lai personas tiek izārstÄ"tas, jo veseli cilvÄ"ki viņiem izmaksā daudz lÄ"tāk. ApdroÅ¡inātāji bÅ«s arÄ« ieinteresÄ"ti profilaksÄ", savlaicÄ«gā diagnostikā, veselÄ«ga dzÄ«vesveida propagandÄ"Å¡anā. Ä€rsti saņems godÄ«gu samaksu par viņu darbu, un, ja gadÄ«jumā kaut kur bÅ«s pacientu pieplÅ«dums, tad nevis radÄ«sies rindas un kvotu trÅ«kums, kā tas ir paÅ¡reizÄ"jā sistÄ"mā, bet gan ārsti paplaÅ¡inās ražoÅ¡anu, piesaistÄ«s jaunas medmāsas un speciālistus un apkalpos tik cilvÄ"ku, cik nepiecieÅ¡ams.

VajadzÄ"s vairāk naudas?

NÄ". SistÄ"ma var strādāt pie jebkura budžeta. TieÅ¡i tāpÄ"c, ka mums ir mazāk lÄ«dzekļu, mums ir jāievieÅ¡ iespÄ"jami moderna, efektÄ«vi strādājoÅ¡a sistÄ"ma ar iebÅ«vÄ"tām atgriezeniskām saitÄ"m, kas liktu katram tās dalÄ«bniekam taupÄ«t naudu, domāt, meklÄ"t racionālus risinājumus. Å obrÄ«d ierÄ"dnim pat prÄ"miju nemaksā no tā, ka viņš izdomā racionālu naudas izlietojuma veidu veselÄ«bas aprÅ«pÄ". Jaunai efektÄ«vai sistÄ"mai nebÅ«s žÄ"l arÄ« palielināt valsts budžeta finansÄ"jumu. PaÅ¡reizÄ"jā caurajā sietā vienkārÅ¡i nav ko gāzt papildu naudu.

Atcerieties, kā mÄ"s ieviesām obligāto civiltiesisko apdroÅ¡ināšanu automaÅ¡Ä«nām? OCTA polises sākumā bija dārgas, bet apdroÅ¡ināšanas kompānijas sāka cÄ«nÄ«ties par klientiem, piedāvāja atlaides, samazināja cenas, viss nostājās savās vietās.

Bet lielie pelnītāji būs apdrošinātāji - kā starpnieki...

ApdroÅ¡ināšanas kompānijas konkurÄ"s savā starpā, nodroÅ¡inot pakalpojumu, ar ko valsts netiek galā. Un, tā kā katra no tām cÄ«nÄ«sies par vienu un to paÅ¡u klientu, protams, sāks piedāvāt atlaides.

Ivars Godmanis, Saeimas deputāta kandidāts (Vienoti Latvijai)

Kādu risinājumu veselības aprūpes jomas sakārtošanā saskatāt jūs?

Ilgu laiku bija viedoklis, ka veselÄ«bas aprÅ«pÄ" struktÅ«rreformas nav izdarÄ«tas, nav pabeigtas, un lÄ«dz ar to visa sistÄ"ma vÄ"l prasās pÄ"c reformām. Tas neatbilst patiesÄ«bai. Ar to veselÄ«bas sistÄ"ma ļoti bÅ«tiski atÅ¡Ä·iras no izglÄ«tÄ«bas sistÄ"mas Latvijā, kur tiešām tā Ä«sti nav veiktas reformas pÄ"dÄ"jos četrpadsmit gados, ne tikai Å¡Ä«s valdÄ«bas laikā.

Atbraucot no Briseles, es mÄ"Ä£ināju noskaidrot, kur tad ir tā galvenā neapmierinātÄ«ba ar veselÄ«bas aprÅ«pes sistÄ"mu. NosaukÅ¡u dažus skaitļus, lai jÅ«s saprastu, kur tā ir. Gadā ambulatori - pie Ä£imenes ārsta, neguļoties slimnÄ«cā, griežas apmÄ"ram 14,3 miljonus reižu. ProblÄ"ma, ka valsts samaksā par 10 miljoniem. 4,3 miljoni vizÄ«Å¡u paliek uz apmeklÄ"tāju naudas maka rÄ"Ä·ina.

Otra nelaime - mums gadā slimnÄ«cā ieguļas 386 tÅ«kstoÅ¡i cilvÄ"ku. Tas ir daudz. ApmÄ"ram katrs piektais, ja esam divi miljoni. Valsts apmaksā 84% izmaksu, bet 16% sedz paÅ¡i pacienti. Procentuāli no kopÄ"jiem izdevumiem Latvijā par veselÄ«bas aprÅ«pi mÄ"s maksājam tuvu pie 40% (38,6%), bet Eiropas SavienÄ«bā - 16%. StarpÄ«ba ir vairāk nekā divas reizes. No turienes rodas problÄ"mas. Pirmā - apstāklÄ«, ka ir rindas. Ja pats visu neapmaksājat un apdroÅ¡ināšanas nav, gaidāt rindā. No tā izriet neapmierinātÄ«ba, ko sauc par nevienlÄ«dzÄ«gu iespÄ"ju uz pakalpojuma saņemÅ¡anu. Kam ir nauda, tas iegÅ«st, kam nav, tas ne. Tā ir ļoti nopietna problÄ"ma.

Lietuvā, neskatoties uz to, ka tur ir par vienu procentu augstāks sociālais nodoklis, 9% no bruto algas vÄ"l maksā veselÄ«bas apdroÅ¡ināšanai (6% maksā darba ņÄ"mÄ"js, 3% - darba devÄ"js). Savukārt Igaunijā veselÄ«bas apdroÅ¡ināšanas sistÄ"ma strādā jau vairāk nekā 10 gadu, mÄ"s esam vienÄ«gie Baltijā, kam tādas nav.

Vai veselÄ«bas apdroÅ¡ināšanas sistÄ"ma uzreiz visu atrisinās?

Protams, ne. ApdroÅ¡ināšanas sistÄ"ma izmaiņas nenesÄ«s uzreiz, bet mÄ"s nevaram visu laiku cerÄ"t, ka no kaut kurienes piepeÅ¡i nāks liela nauda, kas nosegs visu deficÄ«tu. Jā, vajadzÄ"s palielināt valsts daļu veselÄ«bas budžetā, bet iespÄ"jas visu nosegt nav. TāpÄ"c ceļš, ko mÄ"s piedāvājam, ir ļoti vienkārÅ¡s. Likums paredz samazināt iedzÄ«votāju ienākuma nodokli par vienu procentu katru gadu lÄ«dz 2016. gadam ieskaitot. Var atstāt nodokli, kā ir, bet to daļu, par ko paredzÄ"ts samazināt, izmantot kā pirmo iemaksu veselÄ«bas apdroÅ¡ināšanas sistÄ"mai.

Daudz tiek runāts, ka mums par daudz ārstniecības iestāžu.

Ja ieskatās internetā, uzrādās, ka mums ir 66 slimnÄ«cas, bet Igaunijā 19. Tas nav korekti. Neatliekamās palÄ«dzÄ«bas slimnÄ«cas, kas sniedz pakalpojumus cauru diennakti vismaz septiņās specialitātÄ"s, Igaunijā ir 19, bet mums 21. PārÄ"jās mums pilnÄ«gi cita lÄ«meņa.

Ģimenes ārsti strādā pietiekami labi?

PÄ"c 2010. gada Ä£imenes ārstu prakÅ¡u, specialitāšu ārstu prakÅ¡u skaits u. c. samazinās. Tas ir bÄ«stami, jo dārgā gulÄ"Å¡ana slimnÄ«cās bÅ«tu jānovÄ"rÅ¡ ar ambulatoru pakalpojumu, kas tomÄ"r nav tik dārgs. NevajadzÄ"tu pieļaut Å¡o prakÅ¡u skaita tālāku samazināšanos, jo tas nozÄ«mÄ" lielāku slodzi Ä£imenes ārstam.

Renārs Putniņš, Saeimas deputāta kandidāts (Vienotība)

Kā, jūsuprāt, būtu uzlabojama veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība, tostarp - kā mazināt rindas pie speciālistiem?

Lai mazinātu rindas pie speciālistiem, jāstiprina primārā veselÄ«bas aprÅ«pe, uzliekot lielāku atbildÄ«bu Ä£imenes ārstiem. Vienlaikus jāmazina tiešās pieejamÄ«bas speciālistu loks. Jo lielākās rindas veidojas pie tiem speciālistiem, pie kuriem var iet bez Ä£imenes ārsta nosÅ«tÄ«juma. PiemÄ"ram, cilvÄ"ks nejÅ«tas labi, izdomā, ka slima sirds, un iet pie kardiologa, kaut viņam varbÅ«t ir starpribu nervu iekaisums, ko ārstÄ" citi. Bet tie, kuriem kardiologs tiešām vajadzÄ«gs, netiek klāt.

Stiprinot Ä£imenes ārsta institÅ«ciju, mÄ"s varam noņemt Å¡o slogu un rindas pie speciālistiem mazināt.

Ä¢imenes ārstu darbÄ«bas stiprināšanai bÅ«s nepiecieÅ¡ams papildu finansÄ"jums.

Protams, bÅ«s nepiecieÅ¡ama papildu nauda - mÄ"s nevaram uzlikt lielākus pienākumus Ä£imenes ārstiem pie tagadÄ"jā finansÄ"juma. Taču Å¡im mÄ"rÄ·im nebÅ«s nepiecieÅ¡ams tik liels papildu finansÄ"jums kā tad, ja stiprinātu tikai ambulatoro speciālistu nodroÅ¡ināšanu.

Kā risināsiet problÄ"mu, ka cilvÄ"ki gadiem ilgi stāv rindās uz operācijām?

Jau ministres Circenes laikā 2012.gadā tika pieÅ¡Ä·irti papildu lÄ«dzekļi, kas ļāva veikt papildu 900 gūžas operāciju gadā un lÄ«dz ar to rindas mazināt. Protams, Å¡Ä«s rindas bÅ«s arÄ« turpmāk - plānveida operācijām tās ir visā pasaulÄ". Lai rindas novÄ"rstu, vajadzÄ«gs papildu finansÄ"jums. Esam runājuÅ¡i ar premjeri Laimdotu Straujumu, kura veselÄ«bas aprÅ«pi ir izvirzÄ«jusi par savu prioritāti, par papildu 40 miljoniem nozarei. Nākamajam gadam ir pieprasÄ«jums papildu 95 miljonu apmÄ"rā.

Kā vÄ"rtÄ"jat iniciatÄ«vas par apdroÅ¡ināšanas ievieÅ¡anu?

Ir bažas, ka, pārejot uz apdroÅ¡ināšanu, visvairāk cietÄ«s neaizsargātās sociālās grupas. TāpÄ"c veselÄ«bas aprÅ«pei pamatā jābÅ«t valsts finansÄ"tai. Jautājums, kā to noformÄ", taču tas, ka cilvÄ"ks pÄ"rk polisi un tikai tad iet ārstÄ"ties, nav atbalstāms.

Jūsu partijas biedre Ingrīda Circene savulaik rosināja piesaistīt veselības aprūpes pakalpojumus nodokļa nomaksai.

Kad veselÄ«bas aprÅ«pes finansÄ"Å¡anas likums tika skatÄ«ts Saeimā, no tā izņÄ"ma atrunu par garantÄ"to finansÄ"jumu, lÄ«dz ar to Å¡is likumprojekts kļuva nepilnvÄ"rtÄ«gs. Tagad deputātu grupa atkal iekļāvusi normu par garantÄ"to finansÄ"jumu, gaidām atbildi no FinanÅ¡u ministrijas.

DzirdÄ"ti pārmetumi, ka visa nauda pazÅ«d kā melnajā caurumā.

AbsolÅ«ti nepamatoti. Starptautiski atzÄ«ti eksperti ir novÄ"rtÄ"juÅ¡i, ka Latvijā ir radÄ«ta laba sistÄ"ma, problÄ"ma tikai nepietiekamajā finansÄ"jumā. Mums jābÅ«t vismaz 4,5% no IKP. Ja visu laiku ir kādi 3%, skaidrs, ka nav redzama atdeve no naudas, kas tiek pieÅ¡Ä·irta parādu segÅ¡anai.

Kā mazināsiet neoficiālos maksājumus ārstiem?

Tagad tā nav vairs tik aktuāla problÄ"ma, jo naudu aploksnÄ" ārstiem tikpat kā vairs nedod. Es pats strādāju medicÄ«nā, no savas pieredzes varu teikt, ka šādas problÄ"mas nav. Ja ir atseviÅ¡Ä·i gadÄ«jumi, tie ir izņÄ"mumi, par tiem jārunā konkrÄ"ti. Un, ja kāds nekaunÄ«gi prasa, tad tāds nav ārsta vārda cienÄ«gs un jāliek cietumā.