Finanšu ministrs: Jaunās iniciatīvas banku uzraudzībai Eiropā ir būtiskas

Jaunās iniciatīvas banku sektora uzraudzībai Eiropā ir būtiskas, uzskata finanšu ministrs Andris Vilks (Vienotība).

"Jaunās iniciatÄ«vas banku uzraudzÄ«bai drÄ«zāk palÄ«dzÄ"s Eiropā kopumā. Par Latviju un Baltiju, un Skandināviju man nav bažu. Taču ir pietiekami liela nenoteiktÄ«ba daudzās lielajās eirozonas valstÄ«s," aÄ£entÅ«rai LETA sacÄ«ja finanÅ¡u ministrs.

Vilks atzÄ«mÄ"ja, ka Latvijā situācija ir salÄ«dzinoÅ¡i skaidra. "Lielās skandināvu bankas Latvijā jau tiek vÄ"tÄ«tas no mÅ«su puses, no skandināvu puses un no Eiropas puses. Tur nevajadzÄ"tu bÅ«t negatÄ«viem pārsteigumiem. Tās bankas ir solÄ«das, ar lielu kapitālu. SpÄ"cÄ«gākās Eiropā paÅ¡laik ir skandināvu bankas. Ar to nav problÄ"mu," sacÄ«ja ministrs un vÄ"rsa uzmanÄ«ba, ka Latvijā bÅ«tiski ir uzlabota arÄ« pārÄ"jo banku uzraudzÄ«ba, tā ir kļuvusi ļoti elastÄ«ga un bankas, kurām ir lielāks nerezidentu Ä«patsvars noguldÄ«jumos un biznesā, tiek vÄ"rtÄ"tas atÅ¡Ä·irÄ«gi.

Vienotajam banku uzraudzÄ«bas mehānismam jāsāk darboties 4.novembrÄ«. Vienotajā banku uzraudzÄ«bas mehānismā piedalās visas eirozonas valstis, bet pārÄ"jās Eiropas SavienÄ«bas valstis var pievienoties brÄ«vprātÄ«gi. Nākamgad, kad eirozonai pievienosies Lietuva, arÄ« tās bankas tiks iekļautas Vienotajā uzraudzÄ«bas mehānismā.

Latvijā ECB sadarbÄ«bā ar FinanÅ¡u un kapitāla tirgus komisiju (FKTK) uzraudzÄ«s trÄ«s pÄ"c aktÄ«viem lielākās bankas - Swedbank, SEB banku un ABLV Bank.

NodroÅ¡inot tieÅ¡o uzraudzÄ«bu eirozonas lielākajās bankās, ECB sekos lÄ«dzi, vai kredÄ«tiestāžu stratÄ"Ä£ija, procedÅ«ras un Ä«stenotie pasākumi nodroÅ¡ina pietiekamu risku pārvaldÄ«Å¡anu, vai kredÄ«tiestādes paÅ¡u kapitāls ir atbilstoÅ¡s tās darbÄ«bai piemÄ«toÅ¡o un varbÅ«tÄ"jo risku segÅ¡anai. AttiecÄ«bā uz pārÄ"jām bankām Å¡ie uzdevumi paliks nacionālo uzraugu kompetencÄ", Latvijas gadÄ«jumā - FKTK. FKTK sadarbosies ar ECB, sniedzot informāciju par bÅ«tiskiem uzraudzÄ«bas lÄ"mumiem arÄ« par pārÄ"jām Latvijas kredÄ«tiestādÄ"m.

FKTK kompetencÄ" joprojām bÅ«s pārraudzÄ«t kredÄ«tiestāžu noziedzÄ«gi iegÅ«tu lÄ«dzekļu legalizācijas un terorisma finansÄ"Å¡anas novÄ"rÅ¡anas jautājumus, finanÅ¡u instrumentu tirgus likumu ievÄ"roÅ¡anu un citus banku darbÄ«bas aspektus.

Tāpat nacionālās uzraudzÄ«bas iestādes turpinās lÄ«dzÅ¡inÄ"jā kārtÄ«bā uzraudzÄ«t parÄ"jos tirgus dalÄ«bnieku segmentus - krājaizdevu sabiedrÄ«bas, apdroÅ¡inātājus, finanÅ¡u instrumentu tirgus dalÄ«bniekus, pensiju fondus, maksājumu iestādes, elektroniskās naudas iestādes u.c.

ECB tieÅ¡i uzraudzÄ«s aptuveni 120 bankas. To aktÄ«vu kopÄ"jā vÄ"rtÄ«ba ir apmÄ"ram 25 triljoni eiro, kas veido aptuveni 85% no kopÄ"jiem banku aktÄ«viem Vienotā uzraudzÄ«bas mehānisma valstÄ«s.

Vienotais uzraudzÄ«bas mehānisms ir viens no Banku savienÄ«bas pÄ«lāriem. PārÄ"jie ir Vienotais noregulÄ"juma mehānisms, kas pilnā apmÄ"rā sāks darboties 2016.gadā, lai gan daži elementi sāks funkcionÄ"t jau nākamgad, kā arÄ« harmonizÄ"tā noguldÄ«jumu garantiju sistÄ"ma.