Raidījums: Medicīnas nozarei trūkst 300 miljoni; partijas tos atrast nesola

Garas rindas, mazas kvotas, kvalitātes trÅ«kums un Ä£eogrāfiskā nepieejamÄ«ba - tās ir biežākās pacientu sÅ«dzÄ«bas par sniegtajiem medicÄ«niskajiem pakalpojumiem. Tajā pašā laikā tieÅ¡i cilvÄ"ki ir tie, kuri lielā mÄ"rā uztur veselÄ«bas aprÅ«pes sistÄ"mu Latvijā. AtÅ¡Ä·irÄ«bā no rietumvalstÄ«m un mÅ«su kaimiņiem Lietuvas un Igaunijas, Latvijā medicÄ«nai ir katastrofāli zems valsts finansÄ"jums. SistÄ"mas uzturÄ"Å¡ana gadā izmakÅ¡a 700 miljonus eiro, taču bÅ«tu nepiecieÅ¡ami vÄ"l vismaz 300 miljoni, kurus politiskās partijas atrast nesola, svÄ"tdien vÄ"sta Latvijas TelevÄ«zijas raidÄ«jums de facto.

Visbiežāk politisko spÄ"ku priekÅ¡vÄ"lÄ"Å¡anu programmās minÄ"ts, ka pacientiem vairs nevajadzÄ"s tik ilgi gaidÄ«t, lai tiktu pie vajadzÄ«gā speciālista. VienotÄ«ba sola "nodroÅ¡ināt pieejamu primāro veselÄ«bas aprÅ«pi", savukārt Nacionālā apvienÄ«ba, Zaļo un Zemnieku savienÄ«ba, kā arÄ« No sirds Latvijai apgalvo, ka samazinās rindas pie visiem ārstiem. Turklāt, nonākot pie ārsta, bÅ«Å¡ot arÄ« jāmaksā mazāk. To sola visas Å¡obrÄ«d valdÄ«bu veidojošās partijas, kā arÄ« Vienoti Latvijai, Politiskā partija Izaugsme un Suverenitāte. Protams, priekÅ¡vÄ"lÄ"Å¡anu laikā aktÄ«vi tiek solÄ«ts arÄ« palielināt atalgojumu mediÄ·iem.

TomÄ"r Latvijas Darba devÄ"ju konfederācijas (LDDK) sociālo lietu un sociālās droÅ¡Ä«bas eksperts PÄ"teris LeiÅ¡kalns par Å¡iem solÄ«jumiem smÄ«kņā: "Ko cilvÄ"ki gaida? Samazināsim rindas! PatÄ«kami! Ko mediÄ·i gaida? Palielināsim algas! Protams, katru reizi tas tiek solÄ«ts, bet, ja nav pretÄ« reāla finansÄ"juma, tad tie ir tukÅ¡i solÄ«jumi."

VeselÄ«bas aprÅ«pes sistÄ"mas uzturÄ"Å¡ana gadā izmaksā apmÄ"ram 700 miljonus eiro. Tas esot nepietiekami, un papildu bÅ«tu nepiecieÅ¡ami vismaz 300 miljoni eiro. TieÅ¡i pacienti ar saviem lÄ«dzmaksājumiem un maksas pakalpojumu izmantoÅ¡anu ir tie, kuri uztur sistÄ"mu Latvijā. TikmÄ"r vidÄ"ji Eiropas SavienÄ«bā pārliecinoÅ¡i lielākā daļa finansÄ"juma nāk no valstu budžetu lÄ«dzekļiem, vÄ"sta de facto.

PaÅ¡laik divas partijas - Latvijas Krievu savienÄ«ba un Politiskā partija Izaugsme - uzskata, ka veselÄ«bas aprÅ«pes finansÄ"jums no paÅ¡reizÄ"jiem 3% no iekÅ¡zemes kopprodukta jāpalielina lÄ«dz 5%. LDKK pārstāvis LeiÅ¡kalns uzsver, ka "ar 3% no IKP nevar sistÄ"mu uzturÄ"t. Tā problÄ"ma ir vÄ"rsta uz nākotni - nenotiks pietiekama paaudžu nomaiņa veselÄ«bas aprÅ«pes darbinieku vidÅ«." Tas, savukārt, nozÄ«mÄ", ka nākotnÄ" trÅ«ks kvalificÄ"tu speciālistu.

RaidÄ«jums de facto norāda, ka alternatÄ«vu veidu finansÄ"juma palielināšanai piedāvā divas citas partijas. Tās uzskata, ka nepiecieÅ¡ams reformÄ"t sistÄ"mu, ievieÅ¡ot veselÄ«bas apdroÅ¡ināšanu. Latvijas attÄ«stÄ«bai raksta, ka problÄ"mu atrisinātu valsts apmaksātās polises. Pieredze aizgÅ«ta no NÄ«derlandes. Taču eksperti aprÄ"Ä·inājuÅ¡i, ka rezultātā izmaksas dubultojušās. Savukārt Vienoti Latvijai piedāvā daļu no iedzÄ«votāju ienākuma nodokļa nodalÄ«t veselÄ«bai, pamazām ievieÅ¡ot valsts veselÄ«bas apdroÅ¡ināšanu. Tas atgādina nesen ar skaļu blÄ«kÅ¡Ä·i izgāzuÅ¡os, tā dÄ"vÄ"to, "Circenes plānu". To savā programmā vairs nepiedāvā pat Circenes pārstāvÄ"tā partija VienotÄ«ba.

RÄ«gas Stradiņu universitātes SabiedrÄ«bas veselÄ«bas un epidemioloÄ£ijas katedras vadÄ«tājs Ä¢irts BriÄ£is norāda, ka attÄ«stÄ«tajās Eiropas valstÄ«s kopÄ"jā tendence ir virzÄ«ties nevis uz sociālās apdroÅ¡ināšanas sistÄ"mu, bet pretÄ"ji - uz valsts veselÄ«bas sistÄ"mu. Tas nodroÅ¡ina labāku naudas koncentrāciju, pieejamÄ«bu, labāk tiekot risināti lÄ«dztiesÄ«bas jautājumi.

Pagaidām nozares speciālisti piedāvājuÅ¡i veselÄ«bas aprÅ«pi finansÄ"t ne tikai no valsts budžeta lÄ«dzekļiem, bet arÄ« ar iedzÄ«votāju veiktajām sociālās apdroÅ¡ināšanas iemaksām. Par to, visticamāk, lemt vajadzÄ"s jau nākamajai Saeimai. Taču arÄ« Å¡is risinājums nav pilnÄ«gs un veselÄ«bas budžetu nākamgad papildinātu vien par apmÄ"ram 31  miljonu eiro.